Kazahstāna pērk tankkuģus, lai veidotu jaunus savas naftas eksporta maršrutus caur Kaspijas un Melno jūru, raksta aģentūra "Bloomberg".
Tas saistīts ar to, ka Vidusāzijas lielākā naftas ieguves valsts meklē alternatīvas pašreiz galvenajam naftas eksporta maršrutam pa cauruļvadu caur Krievijas teritorijai, raksta medijs, atsaucoties uz naftas kompāniju "KazMunaiGaz" (attēlā uzņēmuma mītne Astanā).
"KazMunaiGaz" jau nopirkusi divus tankkuģus naftas pārvadāšanai Kaspijas jūrā un plāno pirkt vēl divus kuģus Melnajai jūrai.
"Bloomberg" norāda, ka jaunus naftas transportēšanas maršrutus Kazahstānas valdība un lielās valsts kompānijas meklē par spīti tam, ka cauruļvadi caur Krievijai pašlaik ir pats izdevīgākais naftas eksporta veids.
Krievijas sāktais pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir ievērojami iedragājis Krievijas prestižu pasaulē un uzticamību, tostarp no tradicionāli tai draudzīgo un ekonomiski atkarīgo valstu puses.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
