Pēc apvērsuma par Gabonas pagaidu līderi pasludināts ģenerālis Braiss Oligui Nguema

Dažas stundas pēc paziņojuma par valdības un prezidenta Ali Bongo gāšanu militārpersonas tikās, lai apspriestu, kurš vadīs pāreju no līdzšinējās valsts varas. Armijas pārstāvji vienbalsīgi vienojušies iecelt bijušo prezidenta gvardes vadītāju Nguemu par pagaidu līderi.

Jaunais valsts vadītājs Francijas laikrakstam "Le Monde" komentēja, ka Gabonas iedzīvotāji vairs nav vēlējušies kā prezidentu redzēt Bongo un viņam nevajadzēja kandidēt uz trešo termiņu. Bongo varu pārņēma 2009. gadā no sava tēva Omara Bongo, kurš Gabonu pārvaldīja kopš 1967. gada. Gabonas vēlēšanu centrs (CGE) trešdien paziņoja, ka Bongo ar 64,27% balsu ir uzvarējis vēlēšanās par palikšanu prezidenta krēslā uz trešo pilnvaru termiņu.

"Visi par to runā, bet neviens neuzņemas atbildību. Tādēļ armija izlēma pāršķirt lappusi," paziņoja jaunais līderis. Prezidenta Bongo gāšana izbeidza viņa ģimenes 55 gadus ilgušo valdīšanas laiku valstī.

Īsi pēc armijas paziņojuma cilvēku pūlis Libervilā izgāja ielās, lai svinētu apvērsumu. Medijs norāda, ka īsi pēc jaunā valsts vadītāja pasludināšanas armijas karaspēks triumfāli nesis Nguemu pa galvaspilsētas ielām.

Tomēr, lai gan pašā valstī apvērsums tika svinēts, starptautiskā sabiedrība to plaši nosodījusi. Kritiku izteikusi Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), Āfrikas Savienība (AS) un Francija, kurai līdz šim bijušas ciešas saites ar Bongo ģimeni.

ASV Valsts departaments paziņojumā mudināja Gabonas huntu "saglabāt civilo varu" un aicināja "atbildīgās militārpersonas atbrīvot valdības pārstāvjus un parūpēties par viņu drošību". Arī Lielbritānija apvērsumu nosodījusi to raksturojot kā "antikonstitucionālu militāro varas pārņemšanu".

Aģentūra "Reuters" informēja, ka Eiropas Savienības (ES) augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels trešdien ES aizsardzības ministru sanāksmē uzsvēra, ka kārtējais apvērsums vēl vairāk pasliktinās situāciju reģionā: "Ja informācija tiešām apstiprināsies, tad tas būs kārtējais militārais apvērsums, kas palielinās nestabilitāti visā reģionā."

"Visa teritorija, sākot ar Centrālāfrikas Republiku (CĀR), tad Mali, tad Burkinafaso, tagad Nigēru, varbūt Gabonu, ir ļoti sarežģītā situācijā. Ministriem noteikti ir ļoti rūpīgi jāpārdomā, kas tur notiek un kā mēs varam uzlabot savu politiku attiecībā uz šīm valstīm," komentēja Borels, uzsverot, ka "Eiropai šī ir liela problēma".

Iepriekš ziņots, ka trešdien, 30. augustā, Gabonas militārie virsnieki paziņoja par varas sagrābšanu Rietumāfrikas valstī. Televīzijas paziņojumā ducis armijas augstāko virsnieku paziņoja, ka vēlēšanu rezultāti ir atcelti, robežas tiek slēgtas un valsts iestādes likvidētas. Militārpersonas apgalvoja, ka pārstāv visus Gabonas drošības un aizsardzības spēkus. Pārstāvji norādīja, ka prezidents ir aizturēts un atrodas mājas arestā.

"Reuters" uzsver, ka pazīmes par apvērsumu Gabonā parādījās tikai dažas nedēļas pēc tam, kad prezidenta gvardes locekļi pārņēma varu un izveidoja huntu Nigērā.