Dronu trieciens pa "Kresti" lidlauku Pleskavas apgabalā, kurā tika bojātas vairākas okupantu transporta lidmašīnas Il-76, tika veikts no Krievijas teritorijas, intervijā portālam "The War Zone" atklājis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirils Budanovs.
Par dronu mērķi kļuva šo lidmašīnu augšējā daļa, kur ir izvietotas degvielas bākas un svarīga spārnu lonžerona daļa. Uzbrukuma rezultātā divas lidmašīnas tika iznīcinātas, bet divas nopietni bojātas, atklāj Budanovs.
"Mēs strādājam no Krievijas teritorijas," teica Budanovs. Viņš gan neprecizēja, vai uzbrukumu realizēja izlūkdienesta darbinieki, vai Krievijas partizāni. Tāpat viņš atteicās atklāt, cik un kāda veida droni izmantoti.
Medijs arī publicējis izlūkdienesta uzņemtu infrasarkano staru attēlu, kur redzams trieciens pa vienu no lidmašīnām.
"The War Zone" pieļauj, ka, visticamāk, sprāgstvielas nomestas no drona un tas, domājams, kontrolēts netālu no bāzes, nevis izmantoti autonomi tālas darbības droni.
Budanovs skaidro, ka šīs lidmašīnas kļuva par mērķi, jo bija darba kārtībā un tika izmantotas militāro kravu un gaisa desanta spēku (VDV) pārvadāšanai. Tiek lēsts, ka konkrētajā bāzē atrodas aptuveni 20 Il-76 lidmašīnas.
Uzbrukums lidlaukam Pleskavas apgabalā notika naktī uz 30. augustu. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka četras lidmašīnas iznīcinātas un vairākas guvušas bojājumus. ASV domnīca "Institute For The Study Of War" (ISW) sprieda, ka uzbrukums izdevās, jo Krievija savu pretgaisa aizsardzību koncentrējusi Maskavas aizsargāšanai.
Vismaz divu Il-76 iznīcināšanu apstiprina satelīta attēli.
Savukārt vietējo iedzīvotāju novērojumi liecina, ka minētā lidlauka apkārtnē šaušana gaisā notikusi arī naktī uz 31. augustu un 31. augusta vakarā.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
