Foto: AP/Scanpix/LETA

Ukrainas bruņoto spēku kājniekiem izdevies šķērsot prettanku grāvjus un nocietinājumus ar "pūķa zobiem" pie Robotines ciema Zaporižjas apgabala rietumos, teikts ASV Kara studiju institūta (ISW) jaunākajā apskatā par situāciju frontē.

Tajā pašā laikā eksperti norāda, ka viņi vēl nav gatavi secināt, ka Krievijas aizsardzības līnija šajā rajonā ir pārrauta, jo vēl nav redzējuši materiālus, kas apliecinātu Ukrainas smagās tehnikas klātbūtni šajā vietā.

Kā teikts apskatā, 4. septembrī publicētajos kadros ir redzams, ka Ukrainas spēki ir sasnieguši meža joslu uz austrumiem no Krievijas prettanku nocietinājumiem pie Verboves ciema. Tur iet Krievijas armijas trīslīmeņu aizsardzības līnija.


Turklāt publicēti kadri, kuros bija redzams, ka Ukrainas spēki sasnieguši Krievijas aizsardzības pozīcijas starp Robotini un Novoprokopovku.

"Ukrainas spēki paplašina vienas Krievijas aizsardzības līnijas pārrāvumu un pārvieto papildu tehniku un spēkus uz šīs līnijas aizmuguri," raksta ISW eksperti.

Saskaņā ar viņu informāciju Ukrainas bruņotie spēki turpina virzību pie vēl nepārrautajām Krievijas aizsardzības līnijām, kas stiepjas no Verboves līdz Sladka Balkai.

Ukrainas dienvidu aizsardzības spēki nav konstatējuši, ka krievu okupanti būtu izvērsuši vērienīgu gatavošanos ziemai, otrdien pavēstīja spēku preses sekretāre Natālija Humeņuka.

"Mēs neesam novērojuši jaudīgu gatavošanos ziemai. Iespējams, tāpēc, ka viņiem ir sarežģījusies loģistika. Viņi knapi spēj nodrošināt savas akūtās vajadzības pēc munīcijas, aizsardzības līdzekļiem, sagatavot kaut kādas jaunas tehnikas vienības sabojāto vai iznīcināto vietā. Tāpēc, piemēram, šādu masveida lietu ievešanu ziemošanai mēs pagaidām nenovērojam," sacīja Humeņuka.

Krievu okupanti šobrīd izvērtē situāciju un grib saprast, tieši uz kādu robežu būs nepieciešams piegādāt ziemas ekipējumu, jo pagaidām paši nezina, kur tajā laikā būs, norādīja dienvidu aizsardzības spēku preses sekretāre.

Korupcija nepalīdz ieroču piegādēm, brīdina Nausēda


Korupcija Ukrainā negatīvi ietekmē rietumvalstu lēmumu pieņemšanu par ieroču piegādēm Kijivai, norādījis Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"Tas ir svarīgs iemesls. Tas ir ļoti svarīgs iemesls. Jo tās valstis, kas atbalsta Ukrainu, ir demokrātiskas, tas nozīmē, ka tām ir jāņem vērā savas sabiedrības noskaņojums un vēlētāju viedoklis," pirmdienas vakarā Lietuvas sabiedriskās televīzijas raidījumā "LRT forums" sacīja Nausēda.

"Iedomājieties, ka vēlētāji vienā vai otrā valstī redz, ka valstī, uz kuru tiek sūtīta palīdzība, ir ļoti pamanāmi korupcijas skandāli. Tas ir milzīgs trieciens šīs valsts reputācijai," viņš piebilda.

Nausēda to sacīja pēc tam, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien paziņoja, ka nolēmis aizsardzības ministru Oleksiju Rezņikovu nomainīt ar Rustemu Umerovu, kurš kopš pagājušā gada vadījis Valsts īpašuma fondu.

Lai gan Zelenskis nepieminēja korupciju, nesen Ukrainas Aizsardzības ministrijā sākta izmeklēšana par korupciju ieroču iepirkumos.

Nausēda neuzskata, ka tas būtu bijis iemesls tam, ka ir kavēšanās ar ASV iznīcinātāju "F-16" piegādēm Ukrainai.

"Dažkārt tas ir saistīts arī ar to, ka viena lieta ir pieņemt lēmumu, cita - šo lēmumu īstenot," norādīja Lietuvas prezidents.

Viņš arī kritizēja diskusijas par iespējamām miera sarunām bez Ukrainas.

"Mums ir nepieņemams jebkurš sarunu modelis, ja tajā nepiedalās Ukraina, ja kāds risina sarunas ar Krieviju aiz Ukrainas muguras. Kamēr Ukraina pati nav izlēmusi, un, cik es zinu, tā ir izlēmusi atjaunot savu teritoriju tādu, kāda tā bija, neviens nedrīkst tirgot Ukrainas teritorijas uz tās rēķina," sacīja Nausēda saistībā ar pēdējā laikā arī Rietumos izskanējušajiem viedokļiem, ka Ukrainai būtu teritoriāli jāpiekāpjas Krievijai.

Lietuvas prezidents arī norādīja, ka Ukraina cenšas īstenot pretuzbrukumu, vienlaikus izvairoties no lieliem upuriem, tāpēc no malas šis process var šķist pārāk lēns.

"Tas dod zināmus rezultātus, taču Krievijas puse ir sagatavojusies šim pretuzbrukumam. Viņi vēlas, lai šis pretuzbrukums no Ukrainas puses prasītu lielus cilvēku upurus. Ukrainas puse vēlas, lai to būtu pēc iespējas mazāk," sacīja Nausēda.

"Tāpēc, iespējams, vērojot no malas un skatoties televīzijas ekrānā, mums šķiet, ka uzbrukums varēja būt gan drosmīgāks, gan ātrāks. Bet tas būtu novedis pie milzīgiem gan tehnikas, gan cilvēku zaudējumiem, kas Ukrainas prezidentam nav pieņemami, un es viņu šajā ziņā pilnībā saprotu," piebilda Lietuvas prezidents.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!