Ja Ziemeļkoreja piegādās Krievijai artilērijas lādiņus un citu bruņojumu, tas var palīdzēt Kremlim papildināt savus izsmeltos munīcijas krājumus, bet diez vai mainīs kara gaitu, atsaucoties uz militārajiem analītiķiem, raksta aģentūra "Reuters".
Tiek uzskatīts, ka Ziemeļkorejai ir milzīgi artilērijas lādiņu un raķešu krājumi, kas ievērojami uzlabotu Krievijas iespējas īstermiņa perspektīvā, savukārt Ziemeļkorejas ražošanas līnijas var palīdzēt ilgtermiņā.
Viens no ekspertiem medijam skaidro, ka neviens no Ziemeļkorejas munīcijas veidiem nav uzskatāms par kaut ko modernu, bet palīdzēs agresorvalstij piekopt savu tradicionālo taktiku ar masveidīgu artilērijas izmantošanu. Turpretim nekādi augstas precizitātes šāviņi netiks nodrošināti.
Iepriekš ASV amatpersonas brīdināja, ka Maskava no Phenjanas vēlas iepirkt "burtiski miljonus" artilērijas lādiņu un raķešu. Analītiķi atzīmē, ka jautājumus gan rada Ziemeļkorejas munīcijas kvalitāte.
"Slikti izgatavotai munīcijai ir nepastāvīgas īpašības – tas var ietekmēt lidojuma īpašības, kas pazemina precizitāti. Zemas kvalitātes drošinātāji var novest pie priekšlaicīgas nostrādāšanas. Derīguma termiņš var samazināties, ja saturs ir slikti izgatavots," teikts rakstā.
"Tiem visiem jābūt izgatavotiem saskaņā ar augstām prasībām, citādi tie var nepiezemēties tur, kur gaidāms, kam var būt katastrofālas sekas," turpina medijs.
Par Ziemeļkorejas lādiņu zemo kvalitāti liecina novērojumi to izmēģinājumu laikā, kad daudzi no šāviņiem nesasniedz mērķi vai neuzsprāgst. Tas ļauj pieņemt, ka daļa Ziemeļkorejā ražoto artilērijas lādiņu ir cietuši vai nu sliktas ražošanas procesu kontroles rezultātā, vai no sliktiem glabāšanas apstākļiem.
Eksperti gan domā, ka pie ļoti liela munīcijas daudzuma nepietiekamai precizitātei un nesprāgušiem lādiņiem nebūs liela nozīme.
"Tomēr tas būs svarīgi, ja Ziemeļkorejas munīcija būs tik sliktas kvalitātes, ka tos Krievijas karavīriem nebūtu droši izmantot, un ir visas pazīmes, ka Ziemeļkorejas munīcijai ir šādas problēmas ar kvalitāti," tā "Reuters".
Krievija pilna mēroga iebrukuma laikā ir ievērojami patērējusi savus ieroču un munīcijas krājumus. "Reuters" augustā ziņoja, ka Krievija tuvāko divu gadu laikā spēs palielināt ražošanas apjomus līdz diviem miljoniem artilērijas lādiņu gadā, kas ievērojami pārsniedz iepriekšējās Rietumu aplēses.
Tai pat laikā pērn Krievija Ukrainā izlietojusi 10 līdz 11 miljonus lādiņu, kas nozīmē, ka ražošanas jauda nespēj atjaunot visus resursus.
Otrdien Krievijā ar savu vilcienu ir ieradies Ziemeļkorejas diktators Kims Čenuns. Sagaidāms, ka tieši munīcijas piegādes ir jautājums, par kurām ar Kimu vēlēsies runāt viņa Kremļa kolēģis Vladimirs Putins.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
