Kremļa saimnieks Vladimirs Putins paziņojis, ka Lielbritānijas specdienesti provocējot Krieviju dot triecienus pa Ukrainas atomelektrostacijām (AES).
Krievijas diktators ar šādām atziņām nācis klajā Vladivostokā otrdien, 12. septembrī, notiekošajā "Austrumu ekonomiskajā forumā".
Putins auditorijas priekšā izklāstīja, kā pats to pieteica, "vienu stāstu". Saskaņā ar Putina teikto "pavisam nesen" Krievijas teritorijā notikusi kaujas sadursme, kuras laikā Federālais drošības dienests (FSB) likvidējis Ukrainas specdienestu diversantu grupu.
Kā apgalvo Putins, grupas uzdevums bijis spridzināt elektropārvades līniju pie vienas no Krievijas AES. Līnijas balsta sagraušana būtu "traucējusi enerģētiskās iekārtas darbu", skaidroja diktators.
Agresīvā kara iesācējs arī apgalvoja, ka šos ukraiņu diversantus sagatavojuši Lielbritānijas specdienesti pēc "to pašu amerikāņu norādēm".
"Viņi vispār saprot, ar ko viņi spēlējas? Viņi, ko – provocē mūs uz atbildes darbībām pa Ukrainas kodolobjektiem, atomelektrostacijām?" tā Putins. Diktators pats secina, ka šie vārdi tiks atzīti par "draudiem, kodolšantāžu" un teiktā it kā patiesumu nostiprina ar vārdiem "tā ir pilnīga, absolūta, tīra patiesība, ko es tagad teicu".
Jāatzīmē, ka tieši Krievija 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimu, bet 2022. gada februārī sāka asiņaino pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Okupanti Ukrainā kontrolē Zaporižjas AES, kas jau vairākas reizes līniju bojājumu dēļ atslēgta no ārējās elektroapgādes. Ukrainas kompānija "Enerhoatom" elektrolīniju bojāšanā vainoja pašus okupantus.
Pērnā gada septembrī Krievijas raķete sprāga industriālajā zonā pie Dienvidukrainas AES Mikolajivas apgabalā, tikai 300 metru attālumā no reaktoriem, atgādina aģentūra UNIAN.
Savukārt rudenī un ziemā Krievija ar raķetēm un droniem sistemātiski grāva Ukrainas energoinfrastruktūru, kas noveda arī pie Hmeļņickas AES energobloku apturēšanas.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
