Foto: EPA/Scanpix/LETA

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētaja Urzula fon der Leiena trešdien, 13. septembrī, savā uzrunā Eiropas Parlamentam (EP) paziņoja, ka Ukrainas nākotne ir Eiropas Savienībā (ES), līdz ar to EK ierosinās pagarināt pagaidu aizsardzību ukraiņiem.

"Mēs būsim līdzās Ukrainai visa ceļa garumā. Tik ilgi, cik vajadzīgs. Kopš kara sākuma četri miljoni ukraiņu ir raduši patvērumu mūsu Savienībā. Es vēlos viņiem teikt, ka viņi joprojām ir tikpat laipni gaidīti kā pirmajās liktenīgajās nedēļās. Mēs esam nodrošinājuši, ka viņiem ir pieejami mājokļi, veselības aprūpe, darba tirgus un daudz kā vairāk," komentēja Leiena.

EK priekšsēdētāja uzsvēra: "Šādi Eiropa atbildēja uz vēstures aicinājumu. Tāpēc es ar lepnumu varu paziņot, ka Komisija ierosinās pagarināt mūsu pagaidu aizsardzību ukraiņiem ES. Mūsu atbalsts Ukrainai turpināsies. Mēs šogad vien esam piešķīruši 12 miljardus eiro, lai palīdzētu izmaksāt algas un pensijas. Lai palīdzētu uzturēt slimnīcu, skolu un citu pakalpojumu darbību. Ar mūsu Munīcijas ražošanas atbalsta akta (ASAP) priekšlikumu mēs pastiprinām munīcijas ražošanu, lai palīdzētu apmierināt Ukrainas neatliekamās vajadzības."

"Mēs esam ierosinājuši četru gadu laikā piešķirt papildu 50 miljardus eiro investīcijām un reformām. Tas palīdzēs veidot Ukrainas nākotni, lai atjaunotu modernu un pārtikušu valsti. Un šī nākotne ir acīmredzama. Parlaments ir skaļi paudis – Ukrainas nākotne ir mūsu Savienībā."

Savā uzrunā priekšsēdētāja uzsvēra arī klimata ietekmi uz apkārtējo vidi un nepieciešamību pievērst vairāk uzmanības Eiropas zaļajam kursam, uzsverot, ka karstums, ugunsgrēki un laikapstākļu radītais haoss ir "uzkarstošas planētas realitāte".

"Pirms četriem gadiem Eiropas zaļais kurss bija mūsu atbilde uz vēstures aicinājumu. Šī vasara, kas Eiropā bija karstākā, kāda jebkad reģistrēta, bija nepārprotams atgādinājums par to. Grieķiju un Spāniju skāra postoši dabas ugunsgrēki, un tikai dažas nedēļas vēlāk tās cieta atkal – šoreiz graujošos plūdos. Un mēs pieredzējām ekstrēmu laikapstākļu radīto haosu un postījumus — Slovēnijā, Bulgārijā un visā Savienībā".

Leiena uzsvēra plānus par Eiropas institūciju paplašināšanos, apgalvojot, ka nākamajai paplašināšanās kārtai "jābūt progresa katalizatoram". "Mēs esam sākuši veidot veselības savienību 27 dalībvalstu sastāvā. Es ticu, ka mēs to varam izveidot ar 30 vai vairāk valstīm," uzsvēra amatpersona.

Atskatoties uz paveikto, Leiena uzsvēra paveikto dzimumu vienlīdzības un sieviešu tiesību jautājumos: "Mēs esam pabeiguši dosjē, kurus daudzi uzskatīja par bloķētiem uz visiem laikiem, piemēram, direktīvu par sieviešu pārstāvību uzņēmumu valdēs un ES vēsturisko pievienošanos Stambulas konvencijai. Ar direktīvu par darba samaksas pārredzamību mēs esam iekļāvuši tiesību aktos pamatprincipu, ka par vienādu darbu pienākas vienāda darba samaksa. Nav neviena argumenta, kāpēc par viena un tā paša veida darbu sievietei būtu jāsaņem mazāks atalgojums nekā vīrietim".

"Taču mūsu darbs vēl nebūt nav beidzies, un mums ir jāturpina kopīgi panākt progresu. Es zinu, ka šis Parlaments atbalsta mūsu priekšlikumu par vardarbības pret sievietēm apkarošanu. Arī šajā gadījumā es vēlētos, lai mēs ieviestu tiesību aktos vēl vienu pamatprincipu: "Nē" nozīmē "nē". Patiesa vienlīdzība nav iespējama bez brīvības no vardarbības," uzsvēra EK priekšsēdētāja.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!