Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola
Foto: EPA/Scanpix/LETA
Nākamie pieci gadi Eiropas Parlamentam (EP) būs vēl grūtāki kā līdzšinējie, bet atbalsts Ukrainai pēc 2024. gadā gaidāmajām vēlēšanām nesamazināsies. Tā sarunā ar "Delfi" 12. septembrī uzsvēra EP prezidente Roberta Metsola.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par iespējamu Krievijas sankciju atcelšanu vai mīkstināšanu, Metsola uzsvēra: "Atcelt sankcijas ir daudz grūtāk, nekā tās piemērot. Atkarīgs no tā, kā šīs sankcijas tiktu atvieglotas. Šobrīd, ja mēs skatāmies uz parlamentu un kāds tas varētu atgriezties nākamajā gadā, es neteiktu, ka atbalsts Ukrainai samazināsies. Man uz to ir jācer. Tas, ko es esmu redzējusi kopš kara sākuma ir viscaur atbalsts."

"Mums ir kolēģi, kas nāk no Rietumbalkānu valstīm. Bosnijas kolēģi mums saka – mēs atceramies, ka sākotnēji bija liela uzmanība un tad nekas, karš prasīja daudz ilgāku laiku. Tā ir mūsu atbildība šo tēmu saglabāt dienaskārtībā. Mūsu cilvēkus var pārliecināt, ja mēs turpinām atbalstīt," norādīja Metsola.

EP prezidente sarunā ar žurnālistiem uzsvēra, ka arī Eiropas valstīm jāsaglabā modrība, jo Krievijas agresija norisinās tepat blakus: "Šāda saruna man bija ar kolēģi no ASV Kongresa. Mēs esam blakus durvīs un tam ir jāpaliek prātā. Ukraiņu kopienas mūsu valstīs ir ļoti spēcīgas. Arī Moldovas ievainojamību nedrīkst novērtēt par zemu."

Runājot par iespējamu sadarbību ar Krieviju pēc kara Ukrainā, EP prezidente Metsola portālam "Delfi" komentēja: "Man pārvaldības laikā tas nenotiks, kā arī ar šī brīža valdošo režīmu. Es varu teikt, ka tas būs sentiments, kas izskanēs visā EP. Vienmēr ir indivīdi abās EP viedokļu pusēs – galēji labējie, kuri varētu paust, es nezinu, simpātijas. Es pat to tā nesauktu. Viņi lielā mērā ir individuāla minoritāte."

"Mēs to varam saukt par genocīdu, sistemātiskiem pārkāpumiem, vīriešu, sieviešu un bērnu ikdienišķu bombardēšanu – to mēs neaizmirsīsim. Es ar nepacietību gaidītu, lai redzētu demokrātisku Krieviju un opozīcijas uzvaru," atbildēja Metsola.

Komentējot 2024. gada vasarā gaidāmās EP vēlēšanas un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas trešdienas uzrunu, Metsola uzsvēra, ka pēdējie pieci gadi bijuši liels izaicinājums: "Šis ir pēdējais Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas paziņojums šajā mandātā, tādēļ mēs to saucam par sprinta sākumu pretī nākamā gada vēlēšanām. Mums ir bijusi ļoti grūta pandēmija, ļoti grūts mandāts. Pirmkārt, ar "Brexit", ar nelikumīgu Krievijas iebrukumu Ukrainā un klimata ārkārtas situāciju. Eiropas Savienību (ES) ir jāreformē, to ir jāpārstartē. Mums ir jābūt spējīgiem atbildēt uz jautājumiem, ko mums prasa pilsoņi. ES, kas strādā 27 valstīm, nestrādās 32, 33 vai 35."

Metsola uzsvēra nepieciešamību nākamajam parlamentam turpināt "paļauties uz konstruktīvu prorietumniecisku centru": "Tas ir tāds, kas ir prorietumniecisks un ir gatavs strādāt, jo nākošie pieci gadi būs vēl grūtāki nekā aizvadītie."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!