Ukrainas izlūkdienests noliedz, ka Krievija spēj atjaunot lielus raķešu krājumus  (2)

NYT, atsaucoties uz dažādiem avotiem, savā publikācijā skaidroja, ka Krievija spējusi pārvarēt sankciju radītās grūtības, kāpinot raķešu un artilērijas lādiņu ražošanas apjomus. Turklāt raķetes Maskava tagad varot saražot pat vairāk nekā pirms pilna mēroga iebrukuma sākuma.

Tiesa, raķešu ražošanu ierobežojot raķešu degvielas un sprāgstvielu trūkums, kuru kontrabanda ir grūtāk noorganizējama, ja salīdzina ar mikroshēmu piegādēm. Tāpat resursu novirzīšana militārajai ražošanai kaitē citām ekonomikas nozarēm.

Ceturtdien GUR pārstāvis Andrijs Jusovs nacionālā telemaratona ēterā noliedza to, ka Krievija pašlaik saražojot vairāk raķešu nekā pirms pilna mēroga iebrukuma sākuma, atstāsta UNIAN.

"Ienaidnieks, neapšaubāmi, mēģina kāpināt ieroču ražošanu, tai skaitā arī raķetes, un pārkārtot ekonomiku uz kara sliedēm. Bet pašreizējie ražošanas apjomi neļauj pat pietuvoties pie raķešu krājumiem līdz pilna mēroga iebrukumam, līdz 24. februārim. Un pie tādiem apjomiem atgriezties nevarēs vēl ilgi," tā Jusovs.

Viņš gan atzīst, ka raķešu draudi enerģētikas un civilajai infrastruktūrai saglabājas un tas ir nopietns izaicinājums Ukrainas spēkiem.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.