Pērnā gada rudenī Krievijas Su-27 apzināti šāvis pa britu izlūklidmašīnu, ziņo BBC  (6)

Incidents noticis pērnā gada 29. septembrī, kad Lielbritānijas izlūkošanas lidmašīna RC-135 "River Joint" bez bruņojuma veica plānveida patrulēšanas lidojumu virs Melnā jūras. Lidojuma laikā gaisa kuģi pārtvēra divi Krievijas iznīcinātāji Su-27.

Tā laika britu aizsardzības ministrs Bens Volless toreiz paziņoja, ka viens no iznīcinātājiem palaidis raķeti RC-135 tuvumā "bez vizuāla kontakta ar mērķi". Lielbritānijas Aizsardzības ministrija vērsās pie Krievijas pēc paskaidrojuma par notikušo. Krievijas ministrija atbildēja, ka incidents radies tehniskas kļūmes dēļ un atvainojās, savukārt britu iestāde atvainošanos pieņēma.

Tagad, kā apgalvo BBC, kļuvis zināms, ka krievu Su-27 pilots raķetes pa britu gaisa kuģi raidījis apzināti.

Pārtvertas krievu pilotu sarunas liecina, ka no zemes saņemta komanda "jums ir mērķis", kuru viens no pilotiem uztvēris kā rīkojumu uzbrukt. Medija avots uzsver, ka izskanējusī frāze nav viennozīmīgi saprotama un var liecināt par iesaistīto neprofesionalitāti.

Britu izlūkošanas lidmašīna nav gājusi bojā tikai tāpēc, ka Krievijas pilots nav pietiekam precīzi nomērķējis, apgalvo BBC avots.

"Ne par kādām tehniskām problēmām, kuras saskaņā ar oficiālo Krievijas versiju it kā kļuva par raķetes nekontrolētas palaišanas iemeslu, nevar būt ne runas," uzskata eksperts.

Pēc pirmās raķetes palaišanas starp diviem lidotājiem sācies konflikts, kura laikā otra Su-27 pilots kliedzis, ka nav bijusi nekāda komanda atklāt uguni. Tomēr pirmais pilots palaidis vēl vienu raķeti.

Kā atklāj kāds avots Lielbritānijas Aizsardzības ministrijā, otra palaistā raķete vienkārši atdalījusies no spārna un nokritusi, kas var liecināt vai nu par tās defektu, vai arī to, ka palaišana ir pārtraukta.

Īstos incidenta apstākļus, kā uzskata BBC avots, Lielbritānijas Aizsardzības ministrija slēpusi, jo nav vēlējusies atklāt savas informācijas ievākšanas spējas un pārtveršanas tehniku. Vēl viens iespējamais klusēšanas iemesls – nevēlēšanās eskalēt situāciju līdz NATO dalībvalsts ievilkšanai konfliktā ar Krieviju.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.