Starp trūkstošajām sastāvdaļām ir termovizori un lāzera tālmēri. Tāpat jau novērots konkrēta veida dronu trūkums grupā ar masu virs četriem kilogramiem.
Krievijas lielie dronu ražotāji cer, ka viņu Ķīnas piegādātāji spēs saņemt atļaujas eksportam uz Krieviju, taču tās noformēšanas var prasīt līdz gadam, raksta "Kommersant". Turklāt tad ir jāpierāda, ka bezpilota lidaparāts netiks izmantots militāriem mērķiem.
Ķīnas dronu pārdevēji cenšas izveidot paralēlo importu, bet to var bloķēt tranzīta valstis. Kazahstāna, piemēram, nupat padarīja stingrāku preču ievešanas procedūru, uzsver medijs.
Ķīna nav nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā, vienlaikus paužot respektu pret Ukrainas teritoriālo integritāti. Pekina vismaz oficiāli un publiski kā valsts nepiegādā Krievijai ieročus, taču tiek uzskatīts, ka Ķīnai ir plašas iespējas izdarīt ekonomisku un cita veida spiedienu uz Krieviju, ja Pekina to vēlētos.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
