Azerbaidžāna sāk operāciju Kalnu Karabahā; Armēnija pieprasa Krievijai rīkoties  (32)

Operācijas mērķis esot "konstitucionālās kārtības atjaunošana".

Sacukārt Armēnija pieprasījusi ANO Drošības padomei un Krievijai rīkoties, lai apturētu Azerbaidžānas uzsākto militāro operāciju Kalnu Karabahā.

Nepieciešami "skaidri un nepārprotami soļi, lai apturētu Azerbaidžānas agresiju," teikts Armēnijas Ārlietu ministrijas izplatītajā paziņojumā.

Tiek ziņots par triecieniem Armēnijas un Kalnu Karabahas armijas objektiem. Kalnu Karabahas galvaspilsētā Stepanakertā dzirdami sprādzieni.

Baku arī apsūdzējusi Armēniju un Kalnu Karabahu teroristisku uzbrukumu organizēšanā, ziņo Azerbaidžānas valsts aģentūra AZERTAC.

Par iemeslu šīm apsūdzībām kalpoja divi mīnu sprādzieni Kalnu Karabahas Azerbaidžānas kontrolētajā daļā otrdien. Pirmajā gadījumā uz mīnas uzbraucis valsts autoceļu dienesta automobilis un gājuši bojā divi dienesta darbinieki, bet otrajā eksplozijā zaudējuši dzīvību četri Iekšlietu ministrijas darbinieki, kas bija devušies uz notikuma vietu, taču viņu automobilis uzbraucis uz mīnas.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.

2020. gadā uzliesmojusī karadarbība Armēnijas un Azerbaidžānas starpā, kas ilga sešas nedēļas, beidzās, kad abas valstis ar Krievijas starpniecību noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu.

Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.

Neskatoties uz Armēnijas un Azerbaidžānas miera sarunām ASV un ES paspārnē, uz abu valstu robežas bieži notiek sadursmes.