'Mašīniņu izdevies uzlikt uz sliedēm' – kā Eiropa kopīgi bruņosies

Krievijas okupantu uzsāktās zvērības Ukrainā ir ne tikai šokējušas globālo sabiedrību, liekot tai gandrīz pilnībā norobežoties no agresorvalsts, bet arī atvērušas Eiropas institūciju acis par nepieciešamību pārskatīt dalībvalstu kopējo aizsardzības sektoru. Trauksmi radīja fakts, ka Krievija karā pret Ukrainu izmanto milzu daudzumu ieroču un munīcijas, gadā izšaujot ap 10 miljoniem artilērijas šāviņu, – Eiropai ar tās miera laika krājumiem un 30 gadus novārtā atstāto militāro industriju tas nozīmē izaicinājumu, kā apgādāt Ukrainu un apturēt krievu kara mašīnu.

Eiropas Parlaments (EP) bažās par teritoriālā konflikta izplatību tā dalībvalstu teritorijā 12. septembrī, pieņēma jaunus noteikumus par Eiropas aizsardzības nozares nostiprināšanu, izmantojot kopīgu iepirkumu (EDIRPA).

Intervijā "Delfi" EP deputāts un Ārlietu komitejas ziņotājs Mihaels Gālers (EPP, Vācija) skaidro, ka Krievijas iebrukums Ukrainā mudinājis dalībvalstis vairāk darīt kopā: "Mums iepriekš ir bijušas iespējas kopīgi iepirkt ieročus, jebkurš to būtu varējis darīt, bet līdz šim nebija steidzamas vajadzības."

"Katram izdotajam eiro ir jābūt kaut kādai pozitīvai ietekmei uz mūsu aizsardzības spējām. Ja mēs kaut ko pērkam kopīgi un spējam to kopīgi arī izmantot, tas ir tīrs ieguvums," uzskata EP deputāts, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas (IMCO) ziņotājs Ivars Ijabs.