21. septembrī aprit pirmā gadadiena kopš Krievijas diktators Vladimirs Putins izšķīrās par nozīmīgi kara ar Ukrainu eskalācijas soli – tā sauktās "daļējās mobilizācijas" izsludināšanu, lai papildinātu paplucinātās okupantu rindas Ukrainā.
Jau aprīlī okupanti bija pametuši Kijivas apkārtni un valsts ziemeļus, bet septembrī ukraiņi straujā pretuzbrukumā atkaroja plašas teritorijas Harkivas apgabalā. Pēc tam – novembrī – okupācija spēki bija spiesti pamest Dņepras labā krasta Hersonas apagabalu un Hersonas pilsētu.
Iepriekš daļa ekspertu mobilizācijas izsludināšanu Krievijā vērtēja kā maz ticamu scenāriju, Putinam cenšoties izvairīties no lēmumiem, kas varētu izraisīt tautas neapmierinātību. Tomēr Putina izmisums par katra neveiksmēm, domājams, bija tik liels, ka šāds solis bija jāsper.
Varasiestāžu mēģinājumu mīkstināt šī lēmuma ietekmi ilustrē mobilizācijas dēvēšana par "daļēju", kā arī Putina solījumi iesaukt tikai rezervē esošos karavīrus, kuru saņems "visas priekšrocības, kas pienākas tiem, kas dienē saskaņā ar līgumu". Savukārt aizsardzības ministrs Sergeš Šoigu solīja, ka tiks iesaukti aptuveni 300 tūkstoši rezervistu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
