Armēnija nav piedalījusies Kalnu Karabahas un Azerbaidžānas pamiera vienošanās projekta izstrādē, trešdien pavēstīja Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans, paužot cerību, ka pamiers tiks ievērots.
Ar uzrunu televīzijā Pašinjans uzstājās pēc tam, kad "de facto" neatkarīgās Kalnu Karabahas armēņu republikas un Azerbaidžānas vadības pārstāvji bija paziņojuši, ka ir panākta pamiera vienošanās un ka notiks sarunas par strīdus reģiona integrāciju Azerbaidžānā.
"Armēnija nepiedalījās Kalnu Karabahā ar Krievijas miera uzturētāju starpniecību notikušajā pamiera deklarācijas teksta izstrādē," sacīja premjers.
Viņš arī atkārtoti uzsvēra, ka Armēnijai "nav armijas" Kalnu Karabahā.
Armēnija "pieņēmusi zināšanai' Kalnu Karabahas pārstāvju paziņojumus, norādīja premjers. Cita starpā tajos bija minēts, ka viņi piekrituši tikties ar Azerbaidžānas varas pārstāvjiem par Kalnu Karabahas integrāciju Azerbaidžānā.
Pašinjans arī pauda cerību, ka Krievijas miera uzturētāji, kas Kalnu Karabahā atrodas kopš 2020.gada atbilstoši ar Maskavas starpniecību panāktā miera līguma nosacījumiem, garantēs pamieru.
"Mēs ceram, ka militārā eskalācija neturpināsies, jo patlabanējos apstākļos ir ļoti svarīgi garantēt stabilitāti un apturēt kaujas," uzsvēra Pašinjans.
Premjers aicināja Maskavas misiju "garantēt Kalnu Karabahas armēņu drošību, radīt apstākļus, lai armēņiem būtu tiesības dzīvot savās mājās, savā zemē".
Armēņu separātisti Kalnu Karabahā trešdien paziņoja, ka pieņēmuši Azerbaidžānas noteikumus sarunu uzsākšanai un noliek ieročus.
Arī Azerbaidžāna apstiprinājusi, ka tā dēvētie pretterorisma pasākumi Kalnu Karabahā tiks pārtraukti plkst.13.00 un rīt notiks sarunas.
Azerbaidžāna otrdienas rītā paziņoja, ka tās armija sākusi militāru operāciju "de facto" neatkarīgajā Kalnu Karabahā. Operācijas mērķis esot "konstitucionālās kārtības atjaunošana".
Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija raksturoja šo militāro kampaņu kā "pretterorisma operāciju", kas turpināšoties līdz armēņu karaspēka izvešanai no Kalnu Karabahas.
Azerbaidžāna otrdienas vakarā pieprasīja armēņu separātistiem Kalnu Karabahā nolikt ieročus un piedāvāja sarunas ar armēņu pārstāvjiem gadījumā, ja viņi padosies.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.
2020.gadā uzliesmojusī karadarbība Armēnijas un Azerbaidžānas starpā, kas ilga sešas nedēļas, beidzās ar pamieru, kas tika noslēgts ar Krievijas starpniecību.
Saskaņā ar vienošanos, ko daudzi Armēnijā uzskata par nodevību, armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
