Ungārija nobloķējusi ES 27 valstu kopīgo paziņojumu par Karabahu, vēsta avoti  (12)

Pie repostētā ES augstā ārlietu pārstāvja Žuzepa Borela paziņojuma Jozvjaks raksta: "Tam vajadzēja būt ES-27 paziņojumam, bet Ungārija to nobloķēja."

"ES nosoda Azerbaidžānas militāro operāciju pret Kalnu Karabahas iedzīvotājiem armēņiem un pauž nožēlu par upuriem un zaudētajām dzīvībām šajā eskalācijā," Eiropas Ārējās darbības dienesta ierakstā citēts Borels.

Tam pie pievienota saite uz paziņojuma pilnu tekstu.

Par to, ka Ungārija nobloķējusi paziņojumu, Jozvjakam apliecinājušas trīs ES amatpersonas, kas pārzina situāciju.

Azerbaidžāna otrdienas rītā sāka jaunu uzbrukumu Kalnu Karabahai.

Skaitliski krietni mazākie Kalnu Karabahas armēņu bruņotie spēki trešdien piekrita pamieram.
Tomēr strīdus reģiona iedzīvotāji baidās par savu nākotni, ņemot vērā Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva un viņa autoritārās valdības runas par Kalnu Karabahas "reintegrāciju".

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma bijusi "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.

2020. gadā uzliesmojusī karadarbība Armēnijas un Azerbaidžānas starpā, kas ilga sešas nedēļas, beidzās ar pamieru, kas tika noslēgts ar Krievijas starpniecību.

Saskaņā ar vienošanos, ko daudzi Armēnijā uzskata par nodevību, armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.

Armēņu separātisti piektdien paziņojuši, ka ved sarunas par savu bruņoto vienību izvešanu no Kalnu Karabahas, pār kuru pēc zibenīgas militārās operācijas šonedēļ kontroli atguvusi Azerbaidžāna.

"Krievu miera uzturētāju uzraudzībā notiek sarunas ar Azerbaidžānas pusi par karaspēka izvešanas procesu un par militārās agresijas dēļ pārvietoto pilsoņu atgriešanos savās mājās," teikts separātistu paziņojumā.

Ceturtdien ar krievu miera uzturētāju starpniecību notika sākotnējās separātistu un Baku pārstāvju sarunas par Kalnu Karabahas "reintegrāciju" Azerbaidžānā, kas noslēdzās ar abu pušu vienošanos par sarunu turpināšanu tuvākajā laikā.

Saskaņā ar pamiera vienošanos, kas pēc diennakti ilgušās karadarbības trešdien tika noslēgta ar krievu miera uzturētāju starpniecību, armēņu separātisti piekrita nolikt ieročus.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma bijusi "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.

2020. gadā uzliesmojusī karadarbība Armēnijas un Azerbaidžānas starpā, kas ilga sešas nedēļas, beidzās ar pamieru, kas tika noslēgts ar Krievijas starpniecību.

Saskaņā ar toreizējo vienošanos, ko daudzi Armēnijā uzskata par nodevību, armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.

Tiek lēsts, ka Kalnu Karabahā mīt 120 000 armēņu.

Separātistu paziņojumā teikts, ka notiek sarunas arī par "pilsoņu iebraukšanas un izbraukšanas procedūru" no anklāva.