Triecienā Sevastopolē nogalināts Krievijas flotes komandieris, apstiprina Kijiva  (16)

Vēl 105 Krievijas militāristi triecienā ievainoti, savukārt štāba ēka pēc nodarītajiem bojājumiem nav atjaunojama, teikts paziņojumā.

Ierakstā komandieris nav identificēts, bet okupantu Melnās jūras karafloti komandē admirālis Viktors Sokolovs.

Tāpat ukraiņi precizē 13. septembra trieciena pa desanta kuģi "Minska" rezultātus.

"Ņemot vērā faktu, ka desanta kuģim "Minska" nākamajā dienā bija paredzēts doties kaujas dežūrā, uz kuģa atradās personālsastāvs. Neatgriezeniskie zaudējumi veido 62 okupantus," tā Ģenerālštābs.

Pēc 22. septembra raķešu trieciena pa Melnās jūras karaflotes štābu Ukrainas dienesti sākotnēji ziņoja, ka uzbrukumā likvidēti vismaz deviņi, bet ievainoti 16 cilvēki. Tāpat tika ziņots, ka starp bojāgājušajiem un cietušajiem varētu būt ģenerālpulkvedis Aleksandrs Romančuks un štāba vadītājs ģenerālleitnants Oļegs Cekovs.

Savukārt 13. septembra triecienā pa dokiem Sevastopolē tika bojāts liels desanta kuģis "Minska" un zemūdene "Rostova pie Donas". Par Krievijas Melnās flotes lomu karā pēc šiem incidentiem raidījumā komandcentrs skaidroja bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris, viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.