Kalnu Karabahā krituši 192 Azerbaidžānas karavīri, ziņo Baku

Vairāk nekā 500 Azerbaidžānas karavīru ievainoti.

Kopējais dzīvību zaudējušo skaits šajā ofensīvā šobrīd pārsniedz 400.

Pagājušās nedēļas zibenskarā dzīvību zaudējuši 213 Kalnu Karabahas karavīri un civilisti, iepriekš apliecināja strīdus reģiona varasiestādes.

Pēc Azerbaidžānas armijas 19. septembra uzbrukuma vairāk nekā 30 gadus "de facto" pastāvējušās Kalnu Karabahas armēņu republikas varasiestādes nākamajā dienā faktiski kapitulēja Baku priekšā.

Lai gan Azerbaidžāna solījusi Kalnu Karabahā respektēt etnisko armēņu tiesības, daudzi strīdus reģiona iedzīvotāji nolēmuši bēgt, baidoties no Azerbaidžānas represijām, kā arī ņemot vērā Azerbaidžānā gadu desmitiem teju oficiālās ideoloģijas līmenī pastāvošo naidu pret armēņiem un Armēniju.

Azerbaidžāna svētdien atbloķēja Lačinas koridoru - vienīgo ceļu, kas Kalnu Karabahu savieno ar Armēniju.

Atbilstoši situācijai trešdien Armēnijā no Kalnu Karabahas ieradušies vairāk nekā 42 500 bēgļu - tā ir aptuveni trešā daļa Kalnu Karabahas iedzīvotāju. Katru stundu robežu šķērso simtiem cilvēku.

Iedzīvotāju skaits Kalnu Karabahā 2021. gadā bija 120 000, liecina aplēses.

Azerbaidžānas varasiestādes aizturējušas Kalnu Karabahas bijušo premjerministru Rubenu Vardanjanu, tīmekļa medijam RBK pavēstījusi ekspremjera dzīvesbiedre.

Vardanjans aizturēts Lačinas koridorā, izbraucot no Kalnu Karabahas.

Erevānā dzimušais investīciju baņķieris bija viena no svarīgākajām Krievijas 90.gadu fondu tirgus figūrām.

Atbilstoši žurnāla "Forbes" aplēsēm viņa turība ir vienu miljardu dolāru liela.

2022. gada beigās Vardanjans atteicās no Krievijas pilsonības un pārcēlās uz Kalnu Karabahu, novembrī kļuva par tās valdības vadītāju un šajā amatā atradās līdz februāra beigām.

Pagājušajā nedēļā Armēnijas mediji, atsaucoties uz saviem avotiem, vēstīja, ka Baku pieprasa Kalnu Karabahas varasiestādēm aizturēt daudzas strīdus reģiona amatpersonas, arī bijušos ministrus.

Oficiāli šī informācija netika apstiprināta.

Vācija mudina Azerbaidžānu ļaut Kalnu Karabahā darboties neatkarīgiem novērotājiem, apliecināja Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka.

"Kopā ar mūsu partneriem mēs smagi strādājam pie tā, lai pēc iespējas drīzāk nosūtītu novērotājus," paziņojumā norādīja ministre.

"Tas būtu pierādījums pārliecībai, ka Azerbaidžāna izturas nopietni pret savām saistībām attiecība uz Kalnu Karabahas iedzīvotāju drošību un labbūtību, ja tā ielaistu starptautiskos novērotājus," viņa piebilda.

Ir jānodrošina, ka iedzīvotāji var palikt "savās mājās un savā dzimtajā zemē bez bailēm, dzīvojot mierā un ar cieņu", uzsvēra Bērboka.

Tomēr "tūkstošiem ir tik lielas bailes par savu dzīvi tur, ka viņi neredz citu ceļu, kā doties uz Armēniju", norādīja ministre.

Ņemot vērā, ka pēc vairākiem Azerbaidžānas īstenotās blokādes mēnešiem armēņu apdzīvotajā reģionā joprojām trūkst pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču, Vācija nolēmusi palielināt humānās palīdzības apjomu no diviem līdz pieciem miljoniem eiro, apliecināja ministre.