NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ceturtdien vizītes laikā Kijivā paziņoja, ka Ukrainas saites ar militāro aliansi vēl nekad nav bijušas tik ciešas.
"Ukraina tagad ir tuvāk NATO nekā jebkad agrāk," norādīja Stoltenbergs.
Stoltenbergs arī atzina, ka Ukrainas armija lēnām atkaro teritoriju no Krievijas bruņotajiem spēkiem, kuri Ukrainā cīnās "imperiālistisku ilūziju" dēļ.
"Ukrainas karaspēks sīvi cīnās, taču pakāpeniski iegūst teritoriju. Katrs metrs, ko Ukrainas spēki atgūst, ir metrs, ko Krievija zaudē. Maskava cīnās par imperiālistiskām ilūzijām," viņš sacīja kopīgā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Savukārt Zelenskis paziņoja, ka viņa valsts ar laiku kļūs par NATO dalībvalsti.
"(Tas ir) laika jautājums, kad Ukraina kļūs par alianses "de jure" dalībvalsti. Mēs darām visu, lai šo laiku pietuvinātu," sacīja Zelenskis.
Viņš paziņoja, ka paļaujas uz alianses dalībvalstu palīdzību un papildu pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi, lai pasargātu no Krievijas uzbrukumiem kritiskās infrastruktūras objektus.
"Mēs apspriedām situāciju par gaidāmajiem Krievijas uzbrukumiem Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai un šajā sakarā pārrunājām iespēju dalībvalstīm piegādāt papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas. Ģenerālsekretārs vienojās pielikt pūles, lai palīdzētu, lai mūs atbalstītu šajā jautājumā, mobilizētu alianses dalībvalstis," sacīja Zelenskis.
Viņš uzsvēra, ka ienaidnieks katru nakti veic intensīvus uzbrukumus, un arī pagājušajā naktī notika masveida uzbrukums ar droniem.
Ukrainas bruņotie spēki naktī uz ceturtdienu iznīcinājuši 34 no 44 Krievijas palaistajiem lidrobotiem "Shahed", paziņojuši Ukrainas Gaisa spēki.
Aizvadītajās 24 stundās iznīcināti arī seši izlūkošanas lidroboti, atklāja Gaisa spēki.
Krievija uzbruka Ukrainai ar 44 "Shahed-136/131" lidrobotiem no dienvidaustrumiem. Uzbrukuma atvairīšanā tika izmantoti iznīcinātāji, pretgaisa raķešu vienības un mobilās kaujas grupas.
Kuleba: Ukrainai un Polijai nav vajadzīgs "graudu karš"
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuleba ceturtdien publicētā intervijā norādījis, ka domstarpību saasināšanās par graudu eksportu kaitēs gan Ukrainai, gan Polijai.
Polija ir pagarinājusi Ukrainas graudu embargo, kas ir pretrunā Eiropas Komisijas (EK) lēmumam izbeigt ierobežojumus un ir izraisījis diplomātisku strīdu starp sabiedrotajiem.
"Mēs esam Polijai skaidri pauduši savu apņemšanos rast konstruktīvu risinājumu šai situācijai. Šis graudu karš nav vajadzīgs nedz mums, nedz Polijai," aģentūrai "Interfax-Ukraina" sacīja Kuleba. Viņš brīdināja, ka strīds var saasināties pirms Polijas vēlēšanām 15. oktobrī.
Polijas valdībai ir spēcīgs atbalsts lauksaimniecības reģionos, un tā ir pozicionējusi Ukrainas graudu aizliegumu kā pasākumu, kas aizsargā Polijas lauksaimniekus.
Kuleba sacīja, ka graudu jautājums galu galā tiks atrisināts, bet brīdināja, ka šāds saspīlējums var radīt sekas ilgtermiņā.
"Tas, ka Polijas iedzīvotāju galvās tiek iesēts naratīvs par Ukrainas un ukraiņu nepateicību, var radīt ārkārtīgi negatīvas sekas drošībai," norādīja Kuleba. Viņš apgalvojumus par nepateicību nosauca par "klajiem meliem". "Ukraina ir ļoti sirsnīgi un dziļi pateicīga Polijas tautai un Polijas valdībai," viņš uzsvēra.
Kopš 2022. gada februārī Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā, Polija ir bijusi viena no uzticamākajām Ukrainas atbalstītājām un ir viena no galvenajām Kijivas ieroču piegādātājām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
