Ukrainas prezidents ar NATO ģenerālsekretāru Jenu Stoltenbergu kopīgā preses konferencē ceturtdien solīja precizēt informāciju par Krievijas Melnās jūras flotes komandiera admirāļa Viktora Sokolova iespējamo nāvi, vēsta portāls "Liga".
"Es noteikti pajautāšu atbilstošos mūsu orgānos," Zelenskis atbildēja uz žurnālista jautājumu, vai viņš var apstiprināt ziņas par Sokolova nāvi.
22. septembrī Ukrainas spēki ar raķetēm apšaudīja Krievijas Melnās jūras flotes štābu okupētajā Sevastopolē. Pēc dažām dienām Ģenerālštāba publicētā paziņojumā bija teikts, ka šajā uzbrukumā gājuši bojā 34 okupantu virsnieku, tostarp flotes komandieris, vēl 105 karavīri tikuši ievainoti.
Taču ziņas par Sokolova iespējamo nāvi nav apstiprinājis ne Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerova, ne ASV valsts departaments.
Krievijas kara ministrijas propagandas medijs "Zvezda" 27. septembrī publicēja virkni video ar dzīvu Sokolovu. Nav gan skaidrs, kas tieši šie video filmēti.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
