Pēdējās nedēļās līdz pat simtiem algotņu, kas iepriekš darbojās privātajā militārajā kompānijā "Vagner", individuāli un mazās grupās ir sākuši atgriezties Ukrainā, lai karotu dažādu prokrievisko vienību sastāvā, ikdienas izlūkinformācijas ziņojumā raksta Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
"Vagener" vienības kaujas operācijās Ukrainā pārtrauca piedalīties līdz jūnija sākumam vēl pirms neveiksmīgā 24. jūnija dumpja, kam sekoja grupējuma saimnieka Jevgēnija Prigožina un citu augstāko vadītāju nāve lidmašīnas avārijā 23. augustā.
Precīzs tagad uz Ukrainu pārdislocēto vageneriešu statuss nav zināms, taču, visticamāk, personas ir pievienojušās Krievijas Aizsardzības ministrijai pakļautām vienībām, kā arī citām okupantu privātajām militārajām kompānijām.
Vairāki avoti liecina par "Vagner" veterānu koncentrāciju Bahmutas apkārtnē. Domājams, ka viņu pieredze varētu būt īpaši pieprasīta šajā frontes sektorā, analizē briti. Daudziem no tiem nav svešs šis frontes sektors un ukraiņu taktika, jo pagājušajā ziemā tieši "Vagner" algotņi karoja par Bahmutas ieņemšanu.
ASV bāzēta domnīca "Institute For The Study Of War" (ISW) iepriekš prognozēja, ka "Vagner" pēc Prigožina nāves, visticamāk, pārstās eksistēt kā neatkarīga struktūra.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.