"Īsa atskaite un video ar mūsu pēdējo pastaigu Dzimtenē," teikts ierakstā vienības "Telegram" kanālā.
Leģiona kaujas grupas veikušas taktisku operāciju Krievijas Belgorodas apgabalā. "Visi uzdevumi ir izpildīti, visi leģionāri atgriezās dzīvi un veseli. Patika, nāksim vēl," vēsta paziņojums.
Karotāji apgalvo, ka reida laikā nogalināti pieci un ievainoti 13 pretinieka karavīri. Šī informācijas kara laikā nav neatkarīgi pārbaudāma. Pēc uzdevuma vienības veikušas plānveida atkāpšanos uz Ukrainu.
"Krievijas brīvība" par ieiešanu Belgorodas apgabalā ziņoja 28. septembrī. "Pasakas par mīnu laukiem atstājiet Konašenkovam [red. Krievijas armijas runasvīrs Igors Konašenkovs]. Mēs turpinām mēzt mūsu māju no Putina atkritumiem. Notiek kauja, visas detaļas sekos," toreiz ziņoja leģionāri.
Belgorodas apgabala Operatīvais štābs tajā dienā ziņoja, ka Krievijas robežsargi un citas drošības iestādes "iesaistījušās kaujā uz demarkācijas līnijas".
Leģions "Krievijas brīvība" un vēl viena Ukrainas pusē karojošas krievu vienība "Krievijas brīvprātīgais korpuss" (RDK) plašu atpazīstamību ieguva pavasarī, kad veica reidu Krievijas Belgorodas apgabalā, īslaicīgi ieņemot dažus ciemus.
Krievu vienību operācijās pirmo reizi tika sagrābta kara tehnika uz Krievijas zemes, kā arī tika saņemti gūstekņi.
Ukrainas varasiestādes uzsvēra, ka tie ir Krievijas pilsoņi, bet paši karotāji apgalvoja, ka Belgorodā darbojās neatkarīgi no Ukrainas varasiestādēm. Uz to, kas notika, var atskatīties te. Par Krievijas "salūzušo propagandu" šeit.
Leģiona pārstāvji ir norādījuši, ka viņu mērķis ir diktatora Vladimira Putina režīma gāšana Krievijā.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
