"Šobrīd vairāk nekā 26 tūkstoši cilvēku ir meklēšanā kā īpašos apstākļos bezvēsts pazudušie. No tiem 11 tūkstoši ir civiliedzīvotāji, un aptuveni 15 tūkstoši – militāristi," amatpersonu citē portāls "Liga".
Katra bezvēsts pazudušā dati tiek ierakstīti speciālā reģistrā, ko koordinē Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde.
Gandrīz 9000 ģimenes saņēmušas izrakstu no šī reģistra, atklāj Timčenko.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
