Rietumvācijas spiegi bija dziļi un plaši iefiltrējušies Austrumvācijas ārējās izlūkošanas dienestā HVA, izpētot iepriekš nepublicētus dokumentus, secinājis Vala.
Vairāk nekā 150 HVA darbinieku slepeni nodeva informāciju Rietumiem. Viņi pārdeva savas zināšanas Rietumvācijas pretizlūkošanas dienestam par lielām naudas summām vēl pirms 1989.gada, "tādējādi nodrošinot, ka viss, kas palika no lepnā HVA bija drazu kaudze", norāda Vala.
Valas jaunā grāmata ""Stasi" mīts" Vācijā iznāks nākamajā nedēļā. Tā balstās uz Rietumvācijas iekšējā izlūkdienesta Vācijas Konstitūcijas aizsardzības biroja (BfV) dokumentiem.
Viņš norāda, ka Rietumvācijas pretizlūkošanas sekmju rezultātā Austrumvācijas Valsts drošības ministrijas "Stasi" centieni iefiltrēt aģentus Rietumvācijā pēc 1976.gada ievērojami apsīka. Viens no "Stasi" pārbēdzējiem atzinis, ka to aģentu skaits, kas iefiltrējās Rietumvācijā, saruka no aptuveni 100 gadā līdz kādien 20 un ne vairāk.
Iespējams, visskaļākā spiegu lieta bija Gijoma skandāls 1974.gadā. Toreizējā Vācijas kanclera Villija Branta palīgs Ginters Gijoms tika atmaskots kā Austrumvācijas spiegs. Skandāls bija zīmīgs ne tikai Gijoma dēļ, kurš bija Austrumvācijas slepenā dienesta "Stasi" spiegs un spēja iefiltrēties Rietumvācijas valdības pašā sirdī. Tas bija zīmīgs arī ar to, ka pats sociāldemokrātu kanclers aktīvi īstenoja tuvināšanās politiku ar Austrumvāciju, ieskaitot tās atzīšanu, un noteica Rietumvācijas politiku pret komunisma jūgā esošo Vācijas daļu līdz pat Berlīnes mūra krišanai 1989.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
