'Zvanīja, lai atvadītos'. Izraēlieši pilnīgā neziņā par sagūstīto tuvinieku likteņiem

“Delfi” izdevās sazināties ar trīs “Hamas” nolaupīto ķīlnieku tuviniekiem. Visas trīs sievietes pauda nodevības sajūtu. Pēc viņu domām valdība nedara neko, lai atgūtu viņu tuviniekus – viņas ir pilnīgā neziņā. Izraēlas pilsētu ielas esot tukšas un tuvinieki nu jau sesto dienu aktīvi pārskata sociālos medijus cerībā kādā video pamanīt viņu mīļos cilvēkus.

“Teroristi ir klāt” 

Kā atminas Aleksandra, viņa zvanu no māsas Karīnas saņēmusi ap septiņiem rītā. Sieviešu ģimene nedzīvo Izraēlas pierobežā, bet Karīna tobrīd atradusies netālu no valsts robežas ar Gazu kibucā, ko dēvē par “Nahal Oz”. Sestdienas rītā jaunā sieviete saņēmusi zvanu no māsas, kura tobrīd informējusi, ka atrodas bumbu patversmē un visapkārt dzirdami sprādzieni. “Viņa teica, ka mums zvana, lai atvadītos. Ja viņa neizdzīvots, tad viņa grib, lai mēs zinām, ka viņa mūs mīl, un vēlas, lai mēs turpinām dzīvot savas dzīves un nesērojam,” pēdējo telefonsarunu atminas sievietes māsa.
Pēdējā ziņa no 19 gadus vecās Karīnas Arievas ienākusi platformā “WhatssApp” ap 7:40. Tajā teikts: “Teroristi ir klāt”.

Aleksandra telefonsarunā stāsta, ka Karīna esot ļoti atbildīga un izpalīdzīga. “Viņa ir ģimenes cilvēks” – ģimene ir viņas prioritāte. “Viņai ir tikai 19 gadi, tādēļ mēs viņai vienmēr teicām, ka viņai vajag pieaugt,” draudzīgu un ģimenisku pazobošanos atminas Aleksandra, kura piebilst: Viņai patīk dekorēt – izlīmēt pa visu istabu plakātus un bildes. Arī skaistumkopšana viņai ļoti patīk.”
Aleksandra atceras, ka īsi pēc nolaupīšanas varasiestādes viņu informējušas, ka māsu tik tiešām nolaupījusi viena no teroristu grupām, kā arī nav zināms, vai Karīna joprojām ir dzīva. Tāpat ģimene platformā “Telegram” atradusi video, kurā redzama sieviete klāta ar asinīm. Video filmēts caur automašīnas logu un viņai blakus atrodas vēl divas gūsteknes.

Savukārt Naoma Perija portālam “Delfi” telefonsarunā stāstīja, ka nolaupīts viņas 79 gadus vecais tēvs. Viņš dzīvojis kopā ar sievu netālu no robežas ar Gazu vienā no kibuciem. Intervētā sieviete skaidro, ka kibucs ir maza kopiena – līdzīgs ciematam. Visi visus pazīstot un viens otram palīdzot. Kopumā ciematā līdz šim dzīvojuši apmēram 350 cilvēki. Pārējā ģimene dzīvojot Izraēlas centrālajā daļā, līdz ar to uzbrukumus nepiedzīvoja.

Naomas tēvas ar sievu uzbrukuma laikā bijuši divatā. Uzbrukuma brīdī pārim nav bijis saprotams, kas notiek – ārā bijis dzirdams troksnis, bļaustīšanās un apšaudes. Viņi paslēpušies bunkurā, kas ierīkots mājā. Perija norāda, ka uzbrukums sācies ap pulksten 6:00 rītā. Ap to laiku ar tēvu vēl bijis kontakts. Saprotot, ka notiek kaut kas slikts, viņi esot aizslēguši visas durvis un sēdējuši klusumā. Pēc pāris stundām teroristiem izdevies ielauzties viņu mājā. Sieviete stāsta, ka tēva sievai izdevies paslēpties tik labi, ka bruņotie vīrieši viņu neesot pamanījuši, līdz ar to, kā ķīlnieku sagrābuši tikai tēvu.

“Viņi ar viņu sarunājās angliski. Teroristi teikuši: “Nepretojies mums un mēs tevi nenogalināsim”,” stāsta vīrieša meita. Tēva sieva slēpusies vēl vairākas stundas pēc kareivju aiziešanas līdz viņu atrada Izraēlas armija: “Manam tēvam ir 79 gadi. Viņam ir vajadzīgi sirds medikamenti. Viņi paņēma sev līdzi daudz pensionārus. Daudzus viņi nogalināja un daļu nolaupīja. Ierasties un palīdzēt Izraēlas armijai prasīja stundas. Cilvēki pārbijušies sēdēja savās mājās, nezinot ko darīt un kas notiek.” Teroristi skraidījuši pa ciematu iznīcinot, ielaužoties un dedzinot ēkas, nošaujot cilvēkus pašu mājokļos un daudzus nolaupot.

Naoma sarunā savu tēvu raksturo kā cilvēku, kurš “iestājas par mieru starp izraēliešiem un palestīniešiem”. Viņš esot mākslinieks, tēvam piederot arī mākslas galerija. Savās mājas pierobežā vīrietis dzīvojis visu dzīvi un nav taisījies to pamest.

Marija Vernikova stāsta, ka nu jau kopš sestdienas rīta ir pazudusi viņas 22 gadus vecā māsa Karīna. Marijas māsa esot ļoti aktīva – viņai patīkot ceļot un iet uz ballītēm. Jaunā sieviete strādājusi un paralēli apsvērusi iespēju studēt. Karīna sestdien apmeklējusi mūzikas festivālu tuksnesī pie Reimas, kur negaidot iebrukuši “Hamas” kaujinieki. Sieviete kopā ar draudzeni devusies prom no festivāla ātrāk, līdz ar to, domājams, ka uzbrukuma laikā nav tur atradusies. Marija apgalvo, ka viņas māsa bēgusi no teroristiem, bet tālākas informācijas viņai vairs neesot: “Iespējams, viņi ieveda manu māsu Gazā, bet es ar visu sirdi ceru, ka nē.”

Medijos un sociālajos tīklos plaši izplatījās kadri ar cilvēku bēgšanu klajā laukā. Izraēlas varasiestādes ziņoja, ka uzbrukumā festivālā nogalināti 260 cilvēki. Teroristu uzbrukums mūzikas festivālam tiek uzskatīts par smagāko civiliedzīvotāju slaktiņu Izraēlas vēsturē, norāda aģentūra AP.
Neviens nepalīdz, neviens neko nesaka

Visas trīs intervētās sievietes vienbalsīgi norāda, ka neko par tuviniekiem nav dzirdējušas – ne no valdības, ne armijas. Frāze, kas sarunās izskanēja visvairāk bija: “Valsts neko nedara, lai mums palīdzētu.” Šobrīd uz varasiestādēm esot liels spiediens no nolaupīto tuviniekiem – visi vēlas atgūt