Eiropas Savienības (ES) līderi otrdien tā arī nespēja pārvarēt domstarpības, ko radījusi viedokļu daudzveidība saistībā ar Izraēlas un palestīniešu grupējuma "Hamas" karu.
Tomēr viņi uzstāja, ka vienoti atbalsta Izraēlas tiesības aizstāvēties starptautisko tiesību robežās.
Kopš palestīniešu kaujinieku grupējuma "Hamas" 7. oktobra uzbrukuma Izraēlai Francija aizliegusi demonstrācijas palestīniešu atbalstam, taču valstī pieaudzis antisemītisku incidentu skaits.
Vācija ir pastiprinājusi drošības pasākumus, piedāvājusi militāru palīdzību Izraēlai un solījusi cīnīties pret "Hamas" atbalstītājiem.
Gan ES, gan Savienotās Valstis atzinušas "Hamas" par teroristisku organizāciju.
Tikmēr ES amatpersonu izteikumi par palīdzības sūtīšanu palestīniešiem bijuši visai pretrunīgi. ES ir lielākais palīdzības sniedzējs palestīniešiem un nodrošina aptuveni 10% no palestīniešu pašpārvaldes budžeta, taču Briselei ir maz ietekmes sviru uz Izraēlu. ES arī nav skaidri paudusi savu nostāju attiecībā uz Izraēlas īstenoto Gazas joslas aplenkumu.
"Mums jāvadās pēc diviem principiem: vienotības un konsekvences," žurnālistiem Briselē pēc ES līderu samita norādīja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.
Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, kura tika kritizēta par to, ka pagājušajā nedēļā apmeklēja Izraēlu, nekonsultējoties ar dalībvalstīm, uzsvēra, ka "Hamas" terors pašlaik rada milzīgas ciešanas palestīniešu tautai. "Nav pretrunu starp solidaritāti ar Izraēlu un rīcību palestīniešu humāno vajadzību apmierināšanai," apgalvoja Leiena.
Arī raķetes trāpījums Gazas slimnīcai izsauca atšķirīgus viedokļus no ES līderu puses. Gazas joslā valdošais kaujinieku grupējums "Hamas" apgalvoja, ka sprādzienu Al-Ahli slimnīcā izraisījis Izraēlas gaisa trieciens, bet Izraēla paziņoja, ka slimnīcai trāpījusi palestīniešu kaujinieku grupējuma "Islāma džihāds" neveiksmīgi izšauta raķete.
Leiena izteicās, ka viņa par šo incidentu nezina pietiekami daudz, lai varētu pateikt, vai tas ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām. Turpretī Mišels paziņoja, ka uzbrukums civilajai infrastruktūrai nepārprotami "neatbilst starptautiskajām tiesībām". Viņi ar šādiem izteikumiem nāca klajā pirms Izraēlas paziņojuma, ka tā nav saistīta ar uzbrukumu slimnīcai, kurā gājuši bojā vismaz 200 cilvēku.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs, būdams vizītē Izraēlā, platformā " X" rakstīja: "Brutāls terors. Neaizsargātu civiliedzīvotāju nogalināšana. Nogalināti zīdaiņi, nolaupīti bērni. Pazemoti holokaustā izdzīvojušie. (..) Izraēlai ir tiesības pret to aizsargāties. Valstij ir pienākums aizsargāt savus pilsoņus."
Savukārt Nīderlandes premjerministrs Marks Rite platformā "X" pavēstīja, ka "Eiropa atbalsta Izraēlas tiesības aizstāvēties pret "Hamas" teroru, īstenojot tās samērīgi un saskaņā ar kara likumiem". "Nepieciešamība aizsargāt nevainīgus civiliedzīvotājus ir pašsaprotama," viņš piebilda.
Pagājušajā nedēļā daudzas dalībvalstis pauda viedokli, ka Leiena pārkāpusi savas pilnvaras, piektdien apmeklējot Izraēlu bez iepriekš saskaņota politiskā vēstījuma un pēc tam demonstrējot, kā apgalvo kritiķi, pārmērīgi proizraēlisku nostāju.
"Ārpolitika un drošības politika joprojām ir dalībvalstu kompetencē," otrdien uzsvēra ES augstākais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels.
Kritiķi arī apgalvo, ka Leiena nav skaidri paudusi ES nostāju, ka Izraēlai cīņā pret "Hamas" jāievēro starptautiskās tiesības.
"Nostāja ir skaidra – Izraēlai ir tiesības uz aizsardzību, bet šajā aizsardzībā jāīsteno saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un īpaši saskaņā ar humānajam 'tiesībām, jo arī karam ir savi likumi," norādīja Borels.
Tikai nedaudzas starptautiskās krīzes šķeļ bloku tādā mērā, kā Izraēlas un palestīniešu konflikts. Mišels uzsvēra, ka vienotība kara jautājumā ir būtiska, jo īpaši tāpēc, ka Krievija cenšas padziļināt šķelšanos, lai izmantotu to savā labā. Gan viņš, gan Leiena apņēmās turpināt atbalstīt Ukrainu, pat ja pasaules uzmanība pašlaik pievērsta Izraēlas un "Hamas" konfliktam.
"Ir viena valsts, kas vismaz netieši gūst labumu no nopietnas vardarbības eskalācijas šajā reģionā, un tā ir Krievija. Krievija mēģinās (..) izmantot šo situāciju, lai uzkurinātu naratīvu pret Eiropas Savienību," brīdināja Mišels. "Neiekritīsim šajos slazdos."
Tikmēr Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns otrdien vizītē Pekinā tikās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Neskatoties uz Krievijas sākto karu pret Ukrainu, Orbāns ir centies saglabāt tuvas attiecības ar Kremli.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
