ASV Kara pētniecības institūta (ISW) analītiķi izvērtējuši, kādas sekas krieviem varētu radīt ASV ražotās tālas darbības rādiusa raķetes ATACMS, kas nonākušas Ukrainas rīcībā, un secinājuši, ka tās apdraudēs Krievijas lidmašīnas un munīcijas noliktavas frontes aizmugurē.
ISW ziņojumā teikts, ka 17. oktobrī Ukraina pirmo reizi izmantoja ATACMS raķetes, lai uzbruktu Krievijas mērķiem okupētajās teritorijās.
Laikraksts "The Wall Street Journal" un citi Rietumu mediji vakar apstiprināja, ka Savienotās Valstis pēdējo dienu laikā slepeni piegādājušas Ukrainai ATACMS raķetes ar 165 kilometru darbības rādiusu, un vēstīja, ka Ukrainas armija jau ir izmantojusi ATACMS raķetes, lai uzbruktu lidlaukiem Krievijas okupētajā Berdjanskā un Luhanskā.
Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vakar paziņoja, ka ATACMS ir sevi pierādījušas, taču nepārprotami neapstiprināja to izmantošanu šo triecienu laikā.
Analītiķi uzskata, ka ASV, visticamāk, nodeva Ukrainai ATACMS slepeni, lai nodrošinātu pārsteiguma momentu, un vispārējais satricinājums Krievijas informatīvajā telpā liecina, ka Ukraina panākusi vēlamo efektu. Viņi arī piebilst, ka iespējamā Krievijas lidmašīnu izkliedēšana pa lidlaukiem visā okupētajā Ukrainas teritorijā un gaisa spēku pārvietošana tālāk no frontes līnijas, visticamāk, apgrūtinās Krievijas aviācijas atbalstu gan aizsardzības operācijām, gan vietējām uzbrukuma operācijām.
Eksperti uzskata, ka lidaparātu pārvietošana uz lidlaukiem, kas atrodas tālāk aizmugurē, būs īpaši sarežģīta krievu helikopteriem, kas ilgstoši darbojās salīdzinoši nelielos frontes posmos. Gaisa spēku izkliedēšana pa vairākiem lidlaukiem, visticamāk, arī radīs nopietnas koordinācijas un operāciju atbalsta problēmas Krievijas Gaisa un kosmosa spēkiem.
Tāla darbības rādiusa raķešu parādīšanās rada arī ievērojamus draudus Krievijas munīcijas noliktavām aizmugures rajonos un, visticamāk, liks Krievijas vadībai izvēlēties starp esošo noliktavu nostiprināšanu vai turpmāku noliktavu izkliedēšanu visā okupētajā Ukrainā.
Turpinās raķešu apšaudes
Krievijas raķešu uzbrukumā Zaporižjā nogalināti divi cilvēki, paziņojušas vietējās varasiestādes.
Zaporižjas apgabala kara administrācijas vadītājs Jurijs Malaško paziņoja, ka Krievija naktī uz trešdienu izšāvusi uz Zaporižju sešas raķetes.
"Trieciena rezultātā gāja bojā divi cilvēki un trīs tika ievainoti," paziņoja policija, piebilstot, ka viena no raķetēm trāpīja ēkai. Pēc glābšanas dienestu sniegtās informācijas, tā bija dzīvojamā ēka, un uzbrukuma rezultātā tika sagrauti trešais līdz piektais stāvs.
Eiropas lielākā atomelektrostacija atrodas aptuveni 50 kilometru attālumā no Zaporižjas, un to ir okupējis Krievijas karaspēks.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 290 50 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 620 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 4981 tanku, 9420 bruņutransportierus, 6944 lielgabalus, 814 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 547 zenītartilērijas iekārtas, 319 lidmašīnas, 323 helikopterus, 5301 bezpilota lidaparātu, 1534 spārnotās raķetes, 20 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 9303 automobiļus un autocisternas, kā arī 982 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
