Ziemeļkorejas valsts mediji pagājušajā nedēļā ir paziņojuši par tās vēstnieku "atvadu vizītēm" Āfrikas valstīs Ugandā un Angolā, kā arī slēdza diplomātiskās pārstāvniecības Honkongā un Spānijā, paziņoja vietējās varasiestādes, raksta "France24".
Pēdējo reizi totalitārā valsts pārtrauca šāda mēroga diplomātiskās misijas deviņdesmito gadu vidū un beigās, kad valsti skāra bads, kura rezultātā gāja bojā simtiem tūkstošu cilvēku.
"Šī ir pirmā reize, kad tik liels vēstniecību skaits ir slēgts kopš "Grūtā marta" deviņdesmitajos gados," sacīja bijušais Ziemeļkorejas vēstnieka vietnieks Londonā Tā Jons Ho. Tā, kurš 2016. gadā pārcēlās ud Dienvidkoreju un tagad ir valdošās partijas likumdevējs, sacīja, ka vēstniecību slēgšana "pierāda, ka ANO sankcijas pret Ziemeļkoreju darbojas labi visā pasaulē".
Ziemeļkorejas vēstniecības Āfrikā vēl nesen bija ienesīgs darbs, kas ļāva valstij nopelnīt daudz naudas par saviem pakalpojumiem no būvniecības līdz militāriem darījumiem, taču globālo sankciju pastiprināšana saistībā ar valsts līdera Kima Čenuna ieroču programmām ir sākusi skart Phenjanu, norāda eksperti.
Tagad pat Phenjanas tradicionālajiem sabiedrotajiem "ir grūtības veikt finansiālus maksājumus Ziemeļkorejai [tātad] tai nav citas izvēles, kā slēgt savas vēstniecības", sacīja Tā.
Dienvidkorejas Apvienošanās ministrija šonedēļ paziņoja, ka globālā "sankciju pastiprināšana pret Ziemeļkoreju ir traucējusi tās ieņēmumus ārvalstu valūtās".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
