'Hamās' pastrādāto zvērību nepubliskošana ir Izraēlas kļūda, domā Sārts  (42)

Intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" viņš piekrita, ka Izraēlas un "Hamās" karš iezīmē arī nebijušu dezinformācijas vilni, kā rezultātā virspusējam vērotājam varētu būt visai grūti atšķirt patiesus notikumus no šķietamiem notikumiem.

Izraēla ne līdz galam izdomājusi stratēģiju saistībā ar iegūto materiālu publicēšanu, uzskata Sārts. Izraēla izvēlējusies nepublicēt safilmētos materiālus, kuros redzamas "Hamās" pastrādātās zvērības. "Šķietami to var saprast tīri cilvēcīgi, ka tādas šausmas varbūt nevajag lieki izplatīt. Bet, no otras puses, informatīvā kara un starptautiskā atbalsta Izraēlai kontekstā tā, manuprāt, nav pareiza stratēģija, jo vienīgais, ko tagad arvien vairāk redzam, ir Izraēlas gaisa trieciena sekas Gazā," sacīja Sārts, uzsverot, ka tas maina atbalsta balansu.

Sārts gan piebilda, ka Izraēlas neveiksmes informatīvajā karā nav tieši saistītas ar antisemītisma uzplaukumu daudzviet pasaulē, tostarp lidostā Mahačkalā. Protestiem un tamlīdzīgām aktivitātēm esot citi cēloņi.

Eksperts uzsvēra, ka situācijā, kad bojā iet palestīniešu bērni, lielākā daļa vainas jāuzņemas "Hamās", kas ne tikai radīja eskalāciju, bet arī viņu taktika un mērķi ir slēpties aiz bērniem, vienlaikus cerot, ka Izraēla ar triecieniem radīs ciešanas un nāves, ko "Hamās" tālāk arābu pasaulē varēs izmantot atbalsta audzēšanai. Tā nav jauna taktika šajā reģionā.

Sārts piekrita, ka esot vieta diskusijai par to, kādā veidā precīzi un starptautisko tiesību ietvaros īstenot šāda veida karu, bet svarīgi saprast, ka, ja Izraēla nespertu atbildes soli pēc "Hamās" uzbrukuma, tad virkne teroristisko grupējumu paziņoja par mērķi izbeigt Izraēlas valsti. "Izraēlai tā ir eksistenciāla situācija. Labākais ir, atbalstot Izraēlu, pieskatīt, lai Izraēlas atbildes gājieni ir samērojami ar humānās palīdzības pieejamību un to, kā nosveras svaru kausi, pieņemt lēmumu par šaušanas mērķi. "Rietumu sabiedrībai te ir zināma ietekme," uzskata Sārts.

Centra vadītājs atzina, ka karš Tuvajos austrumos nav melnbalts un tajā ir daudz nianšu. "Mēs atsaucamies uz Ukrainu, bet te jāsaprot, ka Ukrainas karš daudzu desmitgažu laikā ir viens retais karš, kas ir izteikti melnbalts, kur skaidri saskatāmi labie un sliktie. Arī te var redzēt kaut ko, bet nianšu ir daudz vairāk un vēsturisko kontekstu - vēl daudz vairāk," skaidroja Sārts.

Izraēla apsūdzējusi ANO ekspertus, ka tie atkārto kaujinieku grupējuma "Hamās" propagandu par situāciju Gazas joslā.

Septiņi ANO pilnvarotie cilvēktiesību eksperti paziņojuši, ka, viņuprāt, civiliedzīvotājiem Gazas joslā draud nopietns "genocīda" risks un ka beidzas laiks, lai to novērstu.

Ekspertu grupa apgalvojusi, ka Izraēla plāno "iznīcināt" Gazas joslu, un aicinājusi Izraēlu un tās sabiedrotos vienoties par tūlītēju pamieru, kā arī "Hamās" un citus kaujiniekus atbrīvot visus sagūstītos civiliedzīvotājus.

"Situācija Gazā ir sasniegusi katastrofālu pagrieziena punktu," paziņojuši eksperti.

Jautāts par šo paziņojumu preses brīfingā, ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša preses sekretārs Stefans Dužariks sacīja, ka genocīda faktu var konstatēt tikai attiecīga ANO tiesu iestāde.

Izraēla arī apsūdzēja "Hamās", ka tā izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvos vairogus un novirza palīdzību teroristu operācijām.

"Pašreizējo karu izraisīja "Hamās" teroristi, kas 7. oktobrī sarīkoja slaktiņu, noslepkavojot 1400 cilvēku un nolaupot 243 bērnus, vīriešus un sievietes," paziņoja Izraēlas pārstāvniecība ANO Ženēvā.

Izraēla nosūtīs Gazas joslas palestīniešus, kuri strādā Izraēlā, atpakaļ uz Gazas joslu, ceturtdien paziņoja Izraēlas valdība.

"Izraēla izbeidz visus kontaktus ar Gazu. [Izraēlā] vairs nebūs palestīniešu strādnieku no Gazas," ceturtdienas vakarā paziņoja Izraēlas drošības kabinets.

"Tie strādnieki no Gazas, kas kara izcelšanās dienā bija Izraēlā, tiks atgriezti uz Gazu," piebilda drošības kabinets, neprecizējot, cik cilvēku tiks nosūtīti atpakaļ.

Pirms 7. oktobra, kad sākās karš starp Izraēlu un Gazas joslā valdošo kaujinieku grupējumu "Hamās", Izraēla bija izsniegusi darba atļaujas apmēram 18,5 tūkstošiem Gazas joslas iedzīvotāju, informēja par palestīniešu civillietām atbildīgā Izraēlas aizsardzības institūcija COGAT.

COGAT vēl nav atbildējusi uz jautājumu, cik daudz Gazas joslas iedzīvotāju strādāja Izraēlā 7. oktobrī, kad "Hamās" kaujinieki no Gazas joslas iebruka Izraēlā, noslepkavojot vismaz 1400 cilvēkus.

Izraēla ir atbildējusi uz šo uzbrukumu ar bombardēšanas kampaņu pret "Hamās" Gazas joslā.

"Hamās" teroristu kontrolētās Gazas joslas varas iestādes apgalvo, ka Izraēlas bombardēšanā Gazas joslā esot nogalināti vairāk nekā 9000 cilvēku, taču šie skaitļi, domājams, ir stipri pārspīlēti, ņemot vērā to dezinformāciju, ko līdz šim izplatījis "Hamās". Turklāt liela daļa no nogalinātajiem ir islāmistu grupējumu kaujinieki.