Svētdien Parīzes ielās izgājuši Francijas politiķi un pilsoņi, lai protestētu pret antisemītismu, kas sācis strauji izplatīties pēc 7. oktobra slaktiņa, ko Izraēlā sarīkoja palestīniešu teroristiskais grupējums "Hamās".
Demonstrantu skaits galvaspilsētā pārsniedza 100 000, un tajā piedalījās visdažādāko partiju pārstāvi, izņemot galēji kreiso partiju "Nepakļāvīgā Francija" (LFI). Starp politiķiem, kas piedalījās gājienā, bija arī premjerministre Elizabete Borne, kamēr starp dalībniekiem nebija prezidents Emanuels Makrons, kurš gan iepriekš pauda akcijai atbalstu, aicinot pilsoņus stāties pretī "neapvaldīta antisemītisma nepanesamajai atdzimšanai".
Viņš arī paziņoja, ka "sirdī un domās" būs kopā ar demonstrantiem.
Demonstrācijas priekšgalā līdz ar Borni soļoja abu parlamenta palātu spīkeri un citas pazīstamas personas, tajā skaitā bijušie Francijas prezidenti Fransuā Olands un Nikolā Sarkozī, kā arī reliģiskie līderi.
Kamēr kreisie ekstrēmisti nav atsaukušies abu parlamenta palātu līderu aicinājumam piedalīties demonstrācijā ar kopīgu lozungu "Par Republiku, pret antisemītismu!", savulaik par antisemītisku uzskatītās nacionālkonservatīvās partijas "Nacionālā apvienība" līdere Marina Lepēna bija demonstrantu rindās.
Viņa paziņojusi, ka svētdienas demonstrācija ir vērsta arī pret islāma fundamentālismu.
To LFI izmantojusi kā attaisnojumu demonstrācijas "boikotam". Taču tā acīmredzami ir vienīgi atruna, jo LFI līderis Žans Liks Melanšons paziņojis, ka demonstrācijas dalībnieki izrādot "beznosacījumu atbalstu slaktiņam Gazā".
No dalības demonstrācijā atteicies arī komunistu līderis Fabjēns Rusels.
Galvaspilsētas varasiestādes kārtības uzturēšanai gājiena maršrutā iesaistījušas 3000 policistu un žandarmu.
Saskaņā ar Parīzes policijas datiem gājienā piedalījās 105 000 cilvēku.
Demonstrācijas pret antisemītismu notiek arī citās Francijas pilsētās, tajā skaitā Lionā, Nicā un Strasbūrā.
Kopš 7. oktobra līdz sestdienai Francijā oficiāli reģistrēti 1247 antisemītiski incidenti, kas ir trīs reizes vairāk nekā visa 2022. gada laikā, liecina Iekšlietu ministrijas statistika.
Tiek lēsts, ka Francijā dzīvo vairāk nekā pusmiljons ebreju, un tā ir pasaulē trešā lielākā ebreju kopiena aiz Izraēlas un ASV.
Demonstrācijas palestīniešu atbalstam Francijā pamatā tiek aizliegtas, lai gan pēdējo nedēļu laikā vairākās pilsētās tādas ir notikušas.
Sestdien tūkstošiem cilvēku Francijā izgāja ielās lai pieprasītu tūlītēju pamieru Gazas joslā.
Parīzē demonstrācijā, kuru organizēja dažādas kresi orientētas organizācijas, tajā skaitā arodbiedrības un LFI, piedalījās vairāk nekā 16 000 cilvēku.
Demonstrācijas, kas tika organizētas ar kopīgu lozungu "Apturiet slaktiņu Gazā!", sestdien notika arī Tulūzā, Bordo, Lionā un Marseļā.
Kā ziņots, 7.oktobrī "Hamās" sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot vairāk nekā 1400 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas.
Vēl aptuveni 240 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Starp noslepkavotajiem un ķīlniekiem ir arī aptuveni 40 Francijas pilsoņi, un viņu tuvinieki arī piedalījās svētdienas demonstrācijā Parīzē.
Izraēla uz "Hamās" uzbrukumu reaģēja, uzsākot Gazas joslas masveida bombardēšanu, bet vēlāk izvērsa arī sauszemes operāciju.
Teroristu kontrolētās Gazas joslas varasiestādes apgalvo, ka Izraēlas bombardēšanā esot nogalināti vismaz 11 000 cilvēku, taču šie skaitļi, domājams, ir stipri pārspīlēti, ņemot vērā to dezinformāciju, ko līdz šim izplatījis "Hamās". Turklāt liela daļa no nogalinātajiem ir islāmistu grupējumu kaujinieki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!