Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Hersonas apgabalā Ukrainas karaspēks nedaudz pavirzījies Dņepras kreisajā krastā, secinājuši ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.

Ekspertu analīze liecina, ka 12. novembrī, turpinot sauszemes operāciju, Ukrainas karaspēks guvis nelielus panākumus Hersonas apgabalā Dņepras kreisajā krastā.

Svētdien publicēti ģeolokācijas dati liecina, ka, Ukrainas karaspēks pavirzījies dziļāk Krinki ciemā, kas atrodas 30 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Hersonas un divus kilometrus no Dņepras.

Krievijas tā dēvētie kara korespondenti joprojām ziņoja, ka krievu spēki ir mēģinājuši, bet nav spējuši atspiest ukraiņus no Krinki, turklāt Ukrainas karaspēks veic uzbrukuma operācijas vairākos citos punktos dažu kilometru attālumā no Dņepras.

Viņi arī apgalvoja, ka Ukrainas spēki ir pārvietojuši papildu personālu uz Krinki apkaimi un plāno pārraut Krievijas loģistikas līnijas un uzbrukt infrastruktūrai, kas savieno Krievijas frontes līniju ar aizmugures rajoniem okupētajos Krimas, Hersonas un Zaporižjas apgabalos.

ISW analītiķi secinājuši, ka Ukrainas spēki ir pārsvieduši bruņutehniku uz Dņepras kreiso krastu Hersonas apgabalā un pastiprina uzbrukumus krievu spēkiem un mērķiem okupētajās teritorijās un Krievijā.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 312 550 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 800 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24. februārī krievi zaudējuši 5354 tankus, 10 079 bruņutransportierus, 7569 lielgabalus, 881 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 580 zenītartilērijas iekārtas, 322 lidmašīnas, 324 helikopterus, 5634 bezpilota lidaparātus, 1561 spārnoto raķeti, 22 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 9949 automobiļus un autocisternas, kā arī 1079 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Dienvidkorejas prezidents apsūdz Ziemeļkoreju par līdzdalību Krievijas iebrukumā Ukrainā

Ziemeļkoreja piedalās Krievijas iebrukumā Ukrainā, paziņoja Dienvidkorejas prezidents Juns Sukjols, aicinot pastiprināt aizsardzību pret turpmāku Phenjanas provokāciju novēršanu.

Dienvidkorejas ziņu aģentūra "Yonhap" vēsta, ka Juns tikšanās laikā ar ASV aizsardzības ministru Loidu Ostinu lūdza atbalstīt aizsardzību pret Phenjanas provokācijām. Viņaprāt, tas ļaus garantēt valstu drošību.

Juns paziņoja, ka ir jāsagatavojas negaidītiem uzbrukumiem, kas varētu līdzināties Gazas joslā valdošā islāmistu grupējuma "Hamās" kaujinieku taktikai. Turklāt viņš norādīja, ka karš starp Ukrainu un Krievijas un konflikts starp Izraēlu un "Hamās" ir tieši un netieši saistīts ar Ziemeļkoreju.

Savukārt Ostins paziņoja, ka ASV prezidents Džo Baidens ir apņēmies turpināt stiprināt ASV un Dienvidkorejas aliansi.

Dienvidkorejas armijas pārstāvji ir brīdinājuši, ka Ziemeļkoreja varētu būt piegādājusi Krievijai raķetes karam pret Ukrainu. Tā varētu būt bijusi nenoteikta skaita tuva darbības rādiusa ballistisko raķešu, prettanku raķešu un pārnēsājamu pretgaisa raķešu piegāde. Turklāt Ziemeļkoreja varētu būt nodevusi Krievijai arī šautenes, raķešu palaišanas iekārtas, mīnmetējus un šāviņus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!