Ukrainas pretuzbrukums nenotiek tā, kā to bija gaidījuši paši ukraiņi, Rietumu atbalsts nebija pietiekami masīvs un operatīvs, bet laiks, kas pagāja tā sagatavošanai, ļāva Krievijai ļoti labi sagatavoties Ukrainas pretuzbrukumam, norādīja Pavels.
Bruņojuma piegādes kļuvušas gausākas, Ukrainas karavīri saprotamu iemeslu dēļ jūtas ne tikai noguruši, bet arī vīlušies Rietumu atbalstā, sacīja prezidents.
"Tas nav labākais sākuma punkts tam, lai pārciestu smagu ziemu un gūtu pārsvaru pār pretinieku, kas visu laiku ir mācījies, kāpinājis militāro ražošanu un šobrīd ir spējīgs piegādāt tikpat daudz vai pat vēl vairāk tehnikas un munīcijas, nekā Rietumi spējīgi piegādāt Ukrainai," skaidroja Pavels.
Vismaz trešā daļa Ukrainas enerģētikas infrastruktūras ir izpostīta, un to atjaunot līdz ziemai neizdosies. Tas radīs papildu problēmas gan iedzīvotājiem gan bruņoto spēku atbalstam.
Konflikti Ukrainā un Tuvajos Austrumos sniedz daudz mācību ne tikai attiecībā uz armijas adaptāciju, bet arī vadības, izlūkošanas un loģistikas sistēmām, norādīja prezidents.
Saistībā ar karu Ukrainā ir liels risks, un konkrēti - nogurums no kara, kas ir manāms ne tikai karojošajās pusēs, bet visās valstīs, kas atbalsta vienu no tām, brīdināja Pavels.
"Tas novedīs pie spiediena pastiprināšanās, lai panāktu konflikta izbeigšanu ar vienošanos. Vienošanās, ja tā īstenosies, būs balstīta reālajā situācijā kaujas laukā," sacīja prezidents.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
