Dienvidkoreja apturējusi 2018. gadā ar Ziemeļkoreju par militārās spriedzes samazināšanu noslēgtās vienošanās daļu, šādi reaģējot uz Ziemeļkorejas militārā izlūkošanas satelīta palaišanu, trešdien vēsta Dienvidkorejas ziņu aģentūra "Yonhap".
Nule premjerministra Hana Doksu vadībā notikušajā valdības sēdē atbalstīts priekšlikums atsākt izlūkošanu un novērošanu robežas rajonā.
"Ziemeļkoreja nepārprotami demonstrē, ka tai nav vēlēšanās ievērot 19.septembra vienošanos, kas aicina samazināt militāro spriedzi Korejas pussalā un stiprināt uzticību," sacīja Hans.
Apturot vienošanās 1. panta 3. punkta darbību, Dienvidkoreja nekavējoties varēs atsākt izlūkošanas operācijas abas Korejas nošķirošās militārās demarkācijas līnijas rajonā.
Dienvidkorejas prezidents Juns Sukjols, kas šobrīd atrodas vizītē Lielbritānijā, šo priekšlikumu elektroniski apstiprinājis.
Kā iepriekš ziņoja Dienvidkorejas armija, Ziemeļkoreja otrdien palaidusi militāro izlūkošanas satelītu.
"Ziemeļkoreja ir palaidusi, kā tā apgalvo, militāru izlūkošanas satelītu dienvidu virzienā," paziņoja Dienvidkorejas Apvienotā štābu priekšnieku komiteja.
Arī Japāna apstiprināja ballistiskās raķetes startu no Ziemeļkorejas.
Ziemeļkorejas valsts mediji vēstīja, ka starts bijis veiksmīgs.
Nesējraķete ar satelītu pacēlusies no valsts ziemeļiem, nolidojusi plānoto maršrutu un nogādājusi orbītā izlūkošanas satelītu "Malligyong-1", vēstīja valsts ziņu aģentūra KCNA.
Ziemeļkorejas veikto raķetes ar satelīta palaišanu nosodījušas ASV, to dēvējot par ANO sankciju "kliedzošu pārkāpumu", kas var destabilizēt reģionu.
Seula jau nedēļām ilgi brīdināja, ka Phenjana atrodas "pēdējā sagatavošanās posmā" vēl viena izlūkošanas satelīta palaišanai.
Ziemeļkorejai šogad divreiz - maijā un augustā - neizdevās izvietot orbītā militāro izlūkošanas satelītu. Sākotnēji Phenjana solīja trešo mēģinājumu veikt oktobrī, tomēr tas nenotika.
Dienvidkoreja lēsa, ka trešais mēģinājums varētu būt veiksmīgāks, jo Ziemeļkoreja varētu būt saņēmusi Krievijas ekspertu palīdzību apmaiņā pret bruņojuma piegādēm Maskavai, kas nepieciešamas tās karā Ukrainā.
Abu tradicionāli sabiedroto valstu līderi Kims Čenuns un Vladimirs Putins septembrī tikās Krievijas Tālajos Austrumos.
Pēc tikšanās Putins pieļāva, ka Maskava varētu palīdzēt Phenjanai satelītu tehnoloģiju attīstībā.
Veiksmīga spiegošanas satelīta palaišana ļautu Ziemeļkorejai uzlabot izlūkošanas spējas, jo īpaši datu vākšanā par Dienvidkoreju, un sniegt izšķirīgus datus jebkāda militāra konflikta apstākļos, brīdina eksperti.
Ziemeļkoreja šogad ir veikusi rekordlielu skaitu ieroču izmēģinājumu. Tās attiecības ar Dienvidkoreju un ASV ir ļoti saspīlētas, pastāvot bažām, ka Phenjana varētu veikt pirmo kodolizmēģinājumu kopš 2017. gada. Tā ir veikusi pavisam sešus kodolizmēģinājumus kopš 2006. gada.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
