Piektdien sācies Nīderlandes jaunās valdības veidošanas process pēc parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kurās negaidīti uzvarējusi Gērta Vildersa vadītā galēji labējā Brīvības partija (PVV).
Saskaņa ar rezultātiem, kas iegūti pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas, PVV trešdien notikušajās vēlēšanās ieguvusi 37 no 150 deputātu vietām parlamenta apakšnamā, kamēr līdzšinējā premjerministra Marka rites pārstāvētā liberāli konservatīvā Tautas partija brīvībai un demokrātijai (VVD) izcīnījusi tikai 24 mandātus, par desmit mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās.
Partiju līderi piektdien tikās ar parlamenta apakšpalātas priekšsēdētāju, lai izraudzītos vidutāju, kuram jāizpēta iespējas izveidot jauno valdošo koalīciju.
Jaunā VVD līdere Dilana Jēšilgīsa pirms tikšanās paziņoja, ka partija nepievienosies jaunajai koalīcijai, taču ir gatava nodrošināt tai atbalstu parlamentā.
Sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju NOS viņš norādīja, ka pēc Rites 13 gadus ilgās atrašanās premjera krēslā un pēc trešdien ciestās sakāves vēlēšanās partijai "piemērota ir cita loma".
Jēšilgīsa tomēr piebilda, ka VVD nodrošināšot "centriski labējas koalīcijas iespējamību", atbalstot valdības "konstruktīvos priekšlikumus".
Vēlēšanu rezultāti dod iespēju Vildersam uzņemties koalīcijas veidošanas vadību un potenciāli kļūt par nākamo premjerministru.
Tomēr, cenšoties pierunāt citas partijas iesaistīties koalīcijā, viņam, domājams, nāksies mīkstināt daļu savu radikālo ieceru.
Brīvības partijas programmā cita starpā paredzēts Korāna un parandžu aizliegums, kā arī mošeju un islāma skolu slēgšana.
Viens no iespējamajiem PVV koalīcijas partneriem ir tikai augustā dibinātā labēji centriskā antiisteblišmenta partija "Jaunais sabiedriskais līgums" (NSC), kas ieguvusi 20 mandātus. Taču NSC līderis Pīters Omcigs paziņojis, ka viņš nevar pieļaut "antikonstitucionālas" politikas īstenošanu.
Nīderlandes Konstitūcijas pirmajā pantā aizliegta diskriminācija, pamatojoties uz reliģiju, ticējumiem, politiskiem uzskatiem, rasi, dzimti, invaliditāti, seksuālo orientāciju vai pamatojoties uz jebko citu.
Savukārt Vilderss no savas puses paudis gatavību uz kompromisiem vispretrunīgāk vērtētajos savas programmas punktos. "Ļoti labi saprotu, ka partijas nevēlas būt valdībā kopā ar partiju, kas cenšas [īstenot] antikonstitucionālus pasākumus. Mēs nerunāsim par mošejām, Korānu un islāma skolām," pēcvēlēšanu naktī paziņoja PVV līderis.
Nīderlandieši protestē pret Vildersa Brīvības partijas uzvaru vēlēšanās
Pēc Gērta Vildersa vadītās galēji labējās Brīvības partijas (PVV) uzvaras Nīderlandes parlamenta vēlēšanās visā valstī izcēlušies protesti.
Amsterdamā vairāki simti cilvēku demonstrācijā nosodīja rasu diskrimināciju un islamofobiju. Vilderss gadiem ilgi kritizējis islāmu un aicinājis aizliegt Korānu.
Sākotnēji demonstrācijā bija iecerēts paust atbalstu palestīniešu tiesībām un nosodīt Izraēlas uzbrukumus Gazas joslai.
Utrehtā aptuveni 1000 cilvēku sapulcējās pie pilsētas domes un skandēja "Jūs neesat vieni!", uzsverot, ka pamattiesības attiecas uz visiem pilsoņiem.
Daudziem par pārsteigumu, PVV trešdien notikušajās vēlēšanās ieguva 37 no 150 deputātu vietām apakšpalātā un kļuva par lielāko partiju, kas pārstāvēta jaunajā parlamentā.
Sagaidāms, ka eiroskeptiskā un pret islāmu noskaņotā partija uzņemsies vadošo lomu jaunās valdības veidošanā, taču koalīcijas sarunas var ilgt mēnešiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
