Huntas vadītājs ģenerālis Abdurahamane Tčiani parakstījis dekrētu par tā atcelšanu, norādīts paziņojumā. Likums ar Eiropas atbalstu Nigērā ieviests 2015. gadā, lai palīdzētu samazināt Rietumāfrikas iedzīvotāju plūsmu caur Nigēru uz Eiropu.
Kopš tā ieviešanas migranti esot izvēlējušies bīstamākus maršrutus cauri tuksnesim. Migrantu skaits, kuri šķērsoja Nigēru, kas tiek uzskatīta par galveno tranzītvalsti Sahāras tuksneša dienvidos, likuma dēļ esot strauji samazinājies.
Ziņots, ka laika posmā no 2015. gadam līdz 2022. gadam Nigēra saņēmusi ar migrāciju saistītu atbalstu aptuveni 1,9 miljardus dolāru vērtībā. BBC norāda, ka pagaidām vēl neesot skaidrs, kā uz šo lēmumu reaģēs Eiropas Savienība (ES). Tas šobrīd tiek uzskatīts par milzīgu triecienu tās stratēģijai saistībā ar migrācijas plūsmām no Āfrikas.
Toreiz pret likumu iebilda tuksneša iedzīvotāji, kuru ekonomika bija atkarīga no migrantu pārvadāšanas.
Kā raksturo analītiķi, šāds solis varētu liecināt par to, ka militārā hunta cenšas apliecināt savu varu valstī, neskatoties uz starptautisko spiedienu, ar ko tā saskārusies jau kopš jūlija, kad valstī notika militārais apvērsums. Tāpat pašpasludinātā valdība izvērtējot savas attiecības ar bijušajiem Rietumu sabiedrotajiem, kuri apvērsumu līdz šim aktīvi nosodījuši. Kā arī šāds solis liecina par centieniem panākt atbalstu no vietējām kopienām, tostarp tām, kuras no migrācijas guva lielāko labumu.
"Delfi" iepriekš ziņoja, ka Nigērā 26. jūlijā noticis apvērsums, kura laikā augstākās militārās vienības nacionālajā televīzijā paziņoja, ka ir gāzušas 2021. gadā ievēlēto prorietumniecisko prezidentu Mohamedu Bazumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
