Ungārija neatbalstīs nevienu Eiropas Savienības (ES) priekšlikumu sākt sarunas par Ukrainas iestāšanos blokā, ceturtdien paziņojis Ungārijas premjerministra kancelejas vadītājs Gergejs Gujāšs.
Gujāšs preses konferencē Budapeštā norādīja, ka ir pāragri sākt oficiālas sarunas ar Kijivu par Ukrainas pievienošanos ES un ka Ungārija ES līderu samitā decembra vidū nepiekritīs sarunu uzsākšanai.
"Mums ir darīšana ar pilnīgi pāragru priekšlikumu," sacīja Gujāšs, piebilstot, ka Ungārija "nevar dot savu ieguldījumu kopīga lēmuma pieņemšanā" par Ukrainas uzaicināšanu sākt iestāšanās procesu.
Eiropas Komisija (EK) mēneša sākumā ieteica uzsākt ar Ukrainu sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, neskatoties uz nepilnībām korupcijas apkarošanā un nepietiekamu tā dēvēto oligarhu ietekmes ierobežošanu. Pirms pirmās sarunu kārtas jāpabeidz šajās jomās nepieciešamās reformas, kā arī jāgarantē nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzība, paziņoja EK.
Taču jautājumos, kas saistīti ar jaunas valsts uzņemšanu, nepieciešama visu ES dalībvalstu vienprātība.
Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna valdība ir iebildusi pret ES sankcijām pret Krieviju un kavējusi finansiālās palīdzības piešķiršanu Ukrainai. Orbāns, kuru daudzi uzskata par vienu no Krievijas diktatora Vladimira Putina tuvākajiem sabiedrotajiem Eiropā, apgalvojis, ka iestāšanās sarunas nevajadzētu sākt ar valsti, kurā notiek karš, un ka Ukrainas dalība mainītu sistēmu, ko ES izmanto līdzekļu sadalīšanai dalībvalstīm.
Orbāns šomēnes izteicās, ka Ukraina ir "gaismas gadu attālumā" no pievienošanās blokam.
Gujāšs šodien arī paziņoja, ka Ungārija neatbalstīs ierosinātos grozījumus ES budžetā, kas ļautu piešķirt Kijivai 50 miljardu eiro ilgtermiņa palīdzībā. Viņš sacīja, ka ES nelikumīgi ietur līdzekļus Ungārijai un ka valdība attiecīgi atteiksies atbalstīt jebkādus budžeta grozījumus.
Saistībā ar bažām par tiesiskumu un demokrātijas mazināšanos valstī ES iesaldēja miljardiem eiro, kas paredzēti Ungārijai.
Ungārija uzstāj, ka tā nesaista iesaldētos ES līdzekļus ar citiem jautājumiem, bet daudzi Briselē uzskata, ka tās veto draudi attiecībā uz palīdzību Ukrainai un Ukrainas dalību ES ir mēģinājums šantažēt bloku, lai tas atbrīvotu aizturētos līdzekļus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
