Finansējums Ukrainas atbalstam drīz beigsies, brīdina Baltais nams

Laiks, lai nodrošinātu atbalstu Ukrainai tās karā pret Krievijas agresiju, strauji iet uz beigām, vēstulē Pārstāvju palātas spīkeram norādīja Baltā nama Vadības un budžeta biroja vadītāja Šalanda Janga.

"Vēlos to paust skaidri - ja nebūs rīcības no Kongresa puses, līdz gada beigām mums būs beigušies resursi, lai iegādātos jaunus ieročus un tehniku," norādīja amatpersona.

"ASV ieroču un tehnikas straumes apturēšana stipri ierobežos Ukrainas iespējas kaujaslaukā," viņa piebilda.

ASV prezidents Džo Baidens oktobrī lūdza Kongresu apstiprināt 106 miljardus dolāru lielu nacionālās drošības finansējumu, ieskaitot atbalstu Ukrainai un Izraēlai tās karā ar "Hamās".

Kongresu vairākus mēnešus paralizējušas republikāņu iekšējās cīņas, galēji labējiem likumdevējiem iebilstot pret tālāku atbalstu Kijivai.

Kā vēstulē norādīja Janga, ja neizdosies vienoties par jaunu finansējumu, tiks apdraudēti līdzšinējie Ukrainas panākumi, turklāt pieaugtu iespēja, ka militāras uzvaras gūst Krievija.

"Tā nav nākamā gada problēma. Tagad ir laiks, lai palīdzētu demokrātiskajai Ukrainai cīnīties pret Krievijas agresiju. Ir laiks, lai Kongress rīkotos," viņa uzsvēra.

Bulgārijas prezidents Rumens Radevs uzlicis veto likumam, kas paredz bruņutransportieru piegādi Ukrainai, un atgriezis to jaunai apspriešanai parlamentā, vēsta telekanāls "Nova TV".

Kā norādīja Radevs, veto iemesls ir tas, ka deputātiem nebija iespējas objektīvi izvērtēt, vai bruņutransportieri ir novecojuši un vai tie nav vajadzīgi pašai Bulgārijai.

Bulgārijas prezidents arī sacīja, ka, pieņemot likumu par nolīguma ar Ukrainu par bruņutransportieru piegādi ratifikāciju, netika ņemtas vērā Bulgārijas robežpolicijas un ugunsdrošības vajadzības, kā arī iedzīvotāju drošības intereses.

Pēc Radeva teiktā, Ukrainai paredzētos bruņutransportierus varētu izmantot Bulgārijas robežas aizsardzībai un palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem katastrofās un negadījumos, tostarp grūti pieejamās vietās.

Vienošanās tika slēgta vasarā, tā tika parakstīta Sofijā augustā un Ukrainā 13. novembrī. Tā kā vienošanās attiecas uz militāri tehnisko sadarbību, tā bija jāratificē Bulgārijas parlamentam.

Bruņutransportieri atradās Bulgārijas Iekšlietu ministrijas noliktavā kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 332 810 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 770 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24. februārī krievi zaudējuši 5580 tankus, 10 401 bruņutransportieri, 7961 lielgabalu, 913 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 602 zenītartilērijas iekārtas, 323 lidmašīnas, 324 helikopterus, 6017 bezpilota lidaparātus, 1569 spārnotās raķetes, 22 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 10 451 automobili un autocisternu, kā arī 1141 specializēto tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.