Pakistānas iekšlietu ministrs Sarfrazs Bugti oktobra sākumā paziņoja, ka mēneša laikā visiem nereģistrētajiem patvēruma meklētājiem no Afganistānas ir jāpamet valsts. Pakistānas varasiestādes lēsa, ka no valstī dzīvojošajiem 4,4 miljoniem afgāņu 1,7 miljoni bija nereģistrēti (ANO aplēsēs skaitlis bija mazāks – viens miljons). Šokējošais paziņojums sapurināja miljonos mērāmās afgāņu bēgļu kopienas arī citās reģiona valstīs, no kurām vairākās šī ideja guva dzirdīgas ausis. Tostarp Irānā, kurā ir lielākā afgāņu diaspora reģionā.
"Cilvēki, kuri ierodas uz robežas, ir pārguruši, un viņiem nepieciešama neatliekamā palīdzība, kā arī psihosociālais atbalsts. Atgriešanās Afganistānā palielina humānās krīzes saasināšanos, jo ziemas temperatūra vairākās robežšķērsošanas vietās pazeminās līdz –4 grādiem pēc Celsija. Daudzi afgāņu migranti, tai skaitā sievietes un bērni, ir īpaši neaizsargāti, tostarp bargajā ziemā var zaudēt dzīvību, ja paliks bez piemērotas pajumtes." Tā humānā situācija, ar ko saskaras izraidītie afgāņu bēgļi, raksturota ANO bēgļu aģentūras (UNHCR) un Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) kopīgajā paziņojumā, kas publicēts, aicinot Pakistānu saglabāt "aizsardzības telpu afgāņiem, kuriem nepieciešama drošība".
Lai gan politisko solījumu izpildē, tostarp attiecībā uz nereģistrēto afgāņu padzīšanu Pakistāna iepalikusi, arī esošie piespiedu migrācijas apmēri ir vērienīgi. Decembra sākumā Pakistānas izraidīto migrantu skaits, kuri bijuši spiesti atgriezties Afganistānā, sasniedzis 500 000, mediju "Radio Brīvā Eiropa" (RFE/RL) informējusi Norvēģijas Bēgļu padome (NRC). Turklāt simti tūkstoši robežas virzienā tiek dzīti arī no otras puses – no Irānas.
Valsts ar "mūžīgo ārkārtas stāvokli"
Palīdzības organizācijas norādījušas, ka valstī valda "mūžīgais ārkārtas stāvoklis", Afganistānai ciešot no dabas katastrofām, bezdarba un rekordaugstas nabadzības. Pakistānas pēkšņā politikas maiņa, piemēram, Afganistānas Torkhamas un Spīnbūldakas robežšķērsošanas punktu apkārtni pārvērtušas vērienīgā haosā, to tuvumā pulcējoties desmitiem tūkstošu izraidīto, novērojuši RFE/RL korespondenti. Palīdzības organizācijas lielākoties spēj vien noplātīt rokas, jo jau šobrīd saskaras ar izaicinājumiem, sniedzot palīdzību tajos Afganistānas reģionos, kuri cietuši no sausuma, nesenajām zemestrīcēm vai pametuši dzīvesvietu drošības situācijas dēļ. Turklāt darbību ievērojami kavē arī strikti ierobežojošā talibu pārvalde.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
