"Mēs tobrīd bijām frontē ierakumos, aptuveni 300 jardu [274 metru] attālumā no vāciešiem. Šķiet, tas bija Ziemassvētku vakars, kad mēs dziedājām korāļus, un vācieši darīja to pašu. Mēs ar vāciešiem bieži sabļaustījāmies, pārsvarā tie bija rupji joki, bet tad, pirms Ziemassvētkiem, vācieši kliedza: "Jūs rīt nešauj, mēs arī rīt nešauj." Pienāca nākamā diena, un mēs tiešām nešāvām, un arī vācieši uz mums nešāva," 1914. gada Ziemassvētkus Rietumu frontē atceras britu armijas karavīrs Marmadjūks Velkintons (1897–1988), kura atmiņu stāstu 1985. gadā pierakstīja Impērijas kara muzejs Londonā.
Ziemassvētku rītā britu karavīri uzmanīgi pabāzuši galvas ārā no ierakumiem, joprojām baidoties no ienaidnieka lodēm, tomēr šāvieni nav atskanējuši. "Tad mēs ieraudzījām vācieti, kurš bija izrāpies ārā no ierakuma un māja mums ar roku. Tad arvien vairāk karavīru abās pusēs sāka rausties ārā no tranšejām.
Alus mucas pretiniekiem
Bieži vien Ziemassvētku pamieru ievadīja vācu karavīri,
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
