Krievijai sagraujot Kahovkas HES, Ukrainas Hersonas apgabalā jūnijā izcēlās plūdi, kuros, domājams, gāja bojā daudz vairāk cilvēku, nekā aplēsusi Krievija vai pat Ukraina, secinājusi ziņu aģentūra AP.
Runa ir par simtiem bojāgājušo, izmeklēšanā noskaidrojuši AP žurnālisti.
AP secinājusi, ka Krievijas okupācijas varasiestādes "ievērojami un apzināti" par zemu novērtēja bojāgājušo skaitu plūdu laikā. Žurnālistu aptaujātie liecinieki stāsta, ka okupanti kontrolēja miršanas apliecību izsniegšanu un nekavējoties aizvāca cilvēku mirstīgās atliekas, kuras nebija pieprasījuši tuvinieki. Okupanti arī neļāva vietējiem medicīnas darbiniekiem un brīvprātīgajiem piekļūt mirušajiem.
"Šīs traģēdijas apmērus neapzinās ne tikai Krievija, bet pat Ukraina. Tā ir milzīga traģēdija," stāstījusi medmāsa Svetlana, kura sākotnēji pārraudzīja miršanas apliecību izsniegšanu, bet vēlāk aizbēga uz Ukrainas kontrolēto teritoriju.
Saskaņā ar Krievijas publicētajiem datiem plūdu laikā tās okupētajā teritorijā noslīkuši 59 cilvēki. Taču AP žurnālisti secinājuši, ka bojāgājušo skaits okupētajos Oleškos vien bija vairāki simti. Oleškos pirms plūdiem dzīvoja aptuveni 16 000 cilvēku.
"Precīzs bojāgājušo skaits Oleškos, pirms kara visblīvāk apdzīvotajā pilsētā okupētajā teritorijā, un ārpus tās, iespējams, nekad nebūs zināms, pat ja Ukrainas armija atgūs šo teritoriju un spēs veikt izmeklēšanu uz vietas," norāda AP.
Trīs medicīnas darbinieku, kas veica mirušo uzskaiti Oleškos, un viena brīvprātīgā, kas apglabāja bojāgājušos, stāstītais liecina, ka mirušie tika apglabāti masu kapos, bet neidentificētie līķi tika kaut kur aizvesti un vairs nekad netika redzēti. Slēgtā "Telegram" čatā, kurā ir aptuveni 3000 Olešku iedzīvotāji, cilvēki raksta par līķiem uz ielām, ko pēc tam okupanti savāca un aizveda nezināmā virzienā.
Kā stāstīja medicīnas māsas Svetlana un Elena, kuras tolaik strādāja Olešku slimnīcā, okupanti aizliedza miršanas apliecībās kā nāves cēloni norādīt noslīkšanu, tomēr mediķiem joprojām bija atļauts izsniegt apliecības, norādot citus nāves cēloņus. No tā brīža plūdu upuri bija jāsūta autopsiju veikšanai uz citām iestādēm Hersonas apgabalā, kur par apliecību izsniegšanu atbild okupācijas varasiestāžu apstiprinātie ārsti.
Taču, kā stāsta aculiecinieki, pirmajās trīs plūdu dienās, kad okupācijas iestādes vienkārši aizbēga no Oleškiem, cilvēki mirušos apglabāja paši. "Pirmie līķi tika apglabāti pilsētas centrā (pie baznīcas), jo 90% pilsētas bija zem ūdens. Šie līķi netika uzskaitīti slimnīcā, netika veikta autopsija, netika noteikts nāves laiks, tie tika apglabāti uzreiz. Bojāgājušie tika savākti un apglabāti masu kapā, lai tie nesāktu sadalīties pilsētas ielās. Pēc deokupācijas tiks veikta ekshumācija. Tad mēs varēsim visu izmeklēt," AP stāstījuši aculiecinieki un upuru radinieki.
Mediķi lēš, ka Oleškos noslīka 200 līdz 300 cilvēku. Lielākā daļa no viņiem bija vecāka gadagājuma cilvēki, kuri fiziski nespēja pamest savas mājas vai uzkāpt uz jumta.
Aizbēgušie Olešku iedzīvotāji AP stāstījuši, ka lielākā daļa pilsētas vairs nav dzīvošanai derīga. Divas trešdaļas no pilsētas ir iznīcinātas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
