Prezidents Nikolass Maduro pavēlējis Venecuēlas bruņotajiem spēkiem rīkot militārās mācības Karību jūras austrumu reģionā pēc tam, kad Apvienotā Karaliste nosūtīja karakuģi uz Gajānas teritoriālajiem ūdeņiem, Dienvidamerikas kaimiņvalstīm turpinot strīdu par teritorijām, raksta "Associated Press" (AP).
Ceturtdien televīzijas uzrunā Maduro sacīja, ka 6000 Venecuēlas karavīru, tostarp gaisa un jūras spēku, veiks kopīgas operācijas pie valsts austrumu krasta, netālu no robežas ar Gajānu. Maduro raksturoja britu kuģa "HMS Trent" gaidāmo ierašanos Gajānas krastos kā draudus viņa valstij. Viņš apgalvoja, ka kuģa izvietošana pārkāpj nesen noslēgto vienošanos starp Dienvidamerikas valstīm.
Venecuēla un Gajāna pašlaik ir iesaistītas robežstrīdā par Esekibo —reģionu ar plašām naftas atradnēm pie tās krastiem. Šī teritorija ir bijusi Gajānas kontrolē vairākas desmitgades, bet decembrī Venecuēla atsāka savas vēsturiskās pretenzijas uz Esekibo ar referenduma palīdzību, kurā tā jautāja vēlētājiem, vai šis reģions būtu jāpadara par Venecuēlas zemi.
Spriedzei reģionā saasinoties, abu valstu līderi tikās Karību jūras salā Sentvinsentā un parakstīja vienošanos, kurā teikts, ka strīdu atrisinās nevardarbīgā ceļā. Tomēr sarunu laikā Gajānas prezidents Irfans Ali sacīja, ka viņa nācija patur tiesības sadarboties ar saviem partneriem, lai nodrošinātu valsts aizsardzību.
Ceturtdien Gajānas amatpersonas raksturoja "HMS Trent" vizīti kā plānotu darbību, kuras mērķis ir uzlabot valsts aizsardzības spējas. "Nekas, ko mēs darām vai esam darījuši, neapdraud Venecuēlu," žurnālistiem Džordžtaunā, valsts galvaspilsētā, sacīja Gajānas viceprezidents Barats Džagdeo.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
