Polijas teritoriālās aizsardzības spēki sestdien turpināja iespējamo Krievijas raķetes vai tās atlūzu meklēšanu pēc tam, kad valsts gaisa telpā bija konstatēta nezināma objekta ielidošana. Incidents norisinājās piektdienas rītā, kad Krievija īstenoja vienu no vērienīgākajiem raķešu un dronu uzbrukumiem Ukrainas pilsētām.
EPA fotogrāfs fiksējis meklēšanas operāciju pie Vozučinas, Tomasovas apriņķī, Polijas austrumos (kartē zemāk). Meklēšanā iesaistīti aptuveni 480 Teritoriālās aizsardzības spēku karavīru no apgabala lielākās pilsētas Zamoskas.
Iepriekš Polijas Bruņoto spēku Operatīvā pavēlniecība (DORSZ) vēstīja, ka 29. decembra rītā pār Polijas-Ukrainas robežu valsts gaisa telpā ielidoja neidentificēts objekts. No brīža, kad tas šķērsoja robežu, līdz signāla izzušanai objektu novēroja Polijas un sabiedroto valstu radari.
Tikmēr Ukrainas pilsētās Zaporižjā, Dņipro un Odesā sestdien izsludinātas sēras, pieminot upurus piektdien Krievijas veiktajā uzbrukumā Ukrainai ar raķetēm un droniem.
Krievijas uzbrukumā Dņipro tika nogalināti seši mierīgie iedzīvotāji, Zaporižjā - deviņi, Odesā - četri. Galvaspilsētā Kijivā nogalināti 16 cilvēki un aptuveni 30 ievainoti.
Kijivas mērs Vitālijs Kļičko sestdien paziņoja, ka 1.janvāris galvaspilsētā būs sēru diena. "Uzbrukums galvaspilsētai 29.decembrī bija rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaita ziņā. Ševčenko rajonā no noliktavas ēkas drupām līdz šim ir izcelti 16 līķi," platformā "Telegram" raksta Kļičko.
Krievijas piektdien veiktajos uzbrukumos Ukrainai dzīvību zaudēja vismaz 39 cilvēki un 159 tika ievainoti, sestdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Krievija naktī uz piektdienu veica sen nepieredzēta vēriena uzbrukumu Ukrainas pilsētām ar raķetēm un droniem, kas bija plašākais gaisa trieciens kopš kara pirmajām dienām. Starp uzbrukumos cietušajām ēkām ir skolas, dzemdību nams, tirdzniecības centrs un daudzdzīvokļu mājas, paziņojušas Ukrainas amatpersonas. "Šodien Krievija sita ar teju visu, kas ir tās arsenālā," sacīja Zelenskis.
Ukrainas bruņotie spēki lēš, ka Krievija raidīja pret Ukrainu 158 raķetes un bezpilota lidaparātus. No tiem 114 tika iznīcināti.
Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku pavēlniecības pārstāvis Jurijs Ihnats ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka tas ir "rekordliels raķešu skaits" un "masveidīgākais raķešu uzbrukums" kara laikā, neskaitot pirmās dienas, kad notika pastāvīga bombardēšana.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī citos kara noziegumos. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
