Šogad karā pret Ukrainu palielinājies Krievijas bruņoto spēku ikdienas upuru skaits un ar šādu tempu līdz 2025. gadam Krievijas kopējais upuru skaits pārsniegs 500 000 cilvēku atzīmi, jaunākajā ziņojumā par stāvokli Ukrainas frontēs vēsta Lielbritānijas militārais izlūkdienests.
Kā norāda izlūkdienests, 2023. gadā Krievijas personāla vidējie ikdienas zaudējumi - nogalinātie un ievainotie - pieauga līdz gandrīz 300 cilvēkiem dienā, kas ir vairāk nekā 2022. gadā.
"Šis ikdienas zaudējumu pieaugums, par ko ziņo Ukrainas puse, gandrīz noteikti liecina par Krievijas bruņoto spēku degradāciju un to pārvēršanos par zemākas kvalitātes un lielāka skaita "masu armiju" pēc rezervistu "daļējās mobilizācijas" 2022. gada septembrī. Krievijai, visticamāk, būs nepieciešami pieci līdz desmit gadi, lai atjaunotu augsti profesionālu un pieredzējušu vienību kohortu," paziņoja izlūkdienests.
Analītiķi norāda, ka, ja līdzšinējie zaudējumu tempi turpināsies nākamgad, Krievijas zaudējumi - nogalinātie un ievainotie - līdz 2025. gadam sasniegs vairāk nekā pusmiljonu.
Izlūkdienests atgādina, ka PSRS deviņu gadu karā Afganistānā zaudēja aptuveni 70 000 cilvēku.
Līdz sestdienas, 30. decembra, rītam Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši 358 270 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 750 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 5969 tankus, 11 053 bruņutransportierus, 8434 lielgabalus, 939 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 621 zenītartilērijas iekārtu, 329 lidmašīnas, 324 helikopterus, 6554 bezpilota lidaparātus, 1708 spārnotās raķetes, 23 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 11 244 automobiļus un autocisternas, kā arī 1260 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
