Čehijas delegācija atteicās ierasties uz ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksmi, ko Krievija sasauca saistībā ar, kā tā to dēvē, "neselektīvajiem" Ukrainas triecieniem pierobežas zonā un "civiliedzīvotāju slepkavībām Belgorodā". Vienlaikus Krievija apsūdzējusi Čehijas Republiku par Ukrainas bruņošanu šiem mērķiem.
Apsūdzības no agresora puses izkanējušas vien dienu pēc tam, kad ANO Drošības padome pēc Ukrainas un aptuveni 30 citu ANO dalībvalstu lūguma sarīkoja ārkārtas sanāksmi saistībā ar lielāko gaisa triecienu Ukrainai kopš neizprovocētā Krievijas pilna mēroga iebrukuma kaimiņvalstī 2022. gada 24. februārī. Krievijas raķešu un dronu triecienu vilnis prasījis vismaz 39 Ukrainas iedzīvotāju dzīvības un vēl vismaz 159 ir ievainoti. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka piektdienas uzbrukumā cietušas gandrīz 120 pilsētas un ciemi.
Čehijas ārlietu ministrs Jans Lipavskis pēc Krievijas rosinātās ārkārtas sanāksmes paziņoja, ka Čehija nepiedalīsies šajā Drošības padomes sanāksmē un "nekalpos agresora ar meliem saindētajai propagandai".
"Mēs atsakāmies, Krievija mūs nekur nepasauks. Čehija nekalpos agresora ar meliem saindētajai propagandai. Kad Krievija vēlēsies apspriest sava okupācijas karaspēka izvešanu Drošības padomē, mēs ieradīsimies labprāt," Lipavskis ierakstīja "X".
Krievijas pārstāvis ANO Dmitrijs Poļjanskis tikmēr apsūdzēja Ukrainu civiliedzīvotāju nogalināšanā, izmantojot munīciju no Čehijas, kā dēļ arī pieprasīja Čehijas vēstnieka ANO klātbūtni sanāksmē. Tādējādi viņš reaģēja uz sestdien, 30. decembrī, Belgorodā notikušo incidentu, kad pilsētas centrālajā daļā nogāzās raķetes vai to atlūzas, nogalinot vismaz 14 cilvēkus.
Krievija apgalvo, ka Ukraina apzināti tēmējusi pa pilsētas centru, kamēr neoficiāli avoti Ukrainas pusē BBC apsūdzības noraidījuši, vainojot neveiksmīgu Krievijas pretgaisa aizsardzības darbību, kā rezultātā pa Krievijas militārajiem objektiem izšautās raķetes pārtvertas virs pilsētas centra. Krievijas pārstāvji, neskatoties uz to, ka viņu pārstāvētās valsts noziedzīgo rīcību Ukrainā nosodījis pārliecinošs ANO dalībvalstu vairākums, arī atsakās pieņemt, ka Ukrainai ir tiesības sevi aizstāvēt pret agresoru – Krieviju –, kā to nosaka ANO Statūtu 51. pants.
Krievija pati turpina saņemt munīciju, raķetes un dronus noziedzīgā iebrukuma īstenošanai no Ziemeļkorejas un Irānas.
Krievijas spēki arī sestdien raidījuši vismaz sešas raķetes pa otru lielāko Ukrainas pilsētu Harkivu, ievainojot vismaz astoņus cilvēkus, liecina oficiālā informācija. Tāpat vakarā tiek ziņots par dronu "Shahed" grupu virzību pār valsts austrumu un ziemeļu rajoniem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
