ASV gatavojas utilizēt simtiem raķešu ATACMS; tās varētu nodot Ukrainai, ziņo medijs

Simtiem kompānijas "Lockheed Martin" ražoto raķešu M39 un M39A1 (ATACMS) paredzēts utilizēt, iztērējot ievērojamus amerikāņu nodokļu maksātāju līdzekļus.

Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieka Valērija Zalužnija bijušais īpašais padomnieks Deniels Raiss sacīja, ka šīs raķetes ir "lielisks legāls augstas precizitātes kasešu ierocis", kuru varētu nodot Ukrainai. Viņš apliecināja, ka derīguma termiņa beigas nav problēma.

"Tās darbojas. Jebkurš ierocis ar laiku tiek nomainīts ar labāku, nāvējošāku, ekonomiski efektīvāku ieroci. M39 pievienotu Ukrainai trūkstošo lidojuma tālumu, precizitāti un letalitāti," uzsvēra Raiss.

Lai gan daudz ir atkarīgs no tā, cik ilgs laiks pagājis no derīguma termiņa beigām, šīs raķetes vēl ir derīgas lietošanai daudzus gadus pēc šī termiņa, sacīja atvaļinātais ASV armijas ģenerālleitnants Bens Hodžess. Viņš pauda uzskatu, ka atteikšanās nodot Ukrainai ATACMS derīguma termiņa dēļ būs nevis ar drošību saistīts lēmums, bet politisks solis.

Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta zinātniskais līdzstrādnieks Fabians Hincs, kurš specializējies aizsardzības un militārās analīzes jautājumos Tuvajos Austrumos, uzsvēra, ka galvenais šajā lietā ir saglabāt pienācīgā stāvoklī cietās degvielas raķetes dzinēju, bet ATACMS glabāšanas termiņš var būt garāks par ražotāja paziņoto.

Raiss sacīja, ka ir "desmitiem tūkstošu" dažādu tipu novecojušu raķešu, kuras Ukrainas spēki varētu izšaut no HIMARS, bet kuras ASV grasās utilizēt. Ja Ukrainai būtu pietiekami daudz raķešu M39, tā varētu pārraut Krievijas karaspēka apgādes loģistikas ķēdes dienvidos. Šīs raķetes arī var aizsniegt mērķus Azovas jūras rajonā un dot triecienu svarīgiem objektiem Krievijas okupētajā teritorijā.

Hodžess atzīmēja, ka ar šīs raķetes kasešu variantu nevar aizsniegt, piemēram, Krievijas militāros objektus Sevastopolē. Viņš sacīja, ka Ukrainai ir nepieciešams lielāks daudzums raķešu ATACMS, un neesot nekāda iemesla tās nenodot Ukrainai.

Baltā nama Nacionālās drošības padomes koordinators tomēr neapstiprināja ziņas, ka ASV grasoties utilizēt raķetes ATACMS ar beigušos ekspluatācijas termiņu, neizskatot iespējas tās nodot Ukrainai.

Kērbijs arī paziņoja, ka ASV nevar piegādāt jaunu palīdzību Kijivai, kamēr ASV Kongress nav apmierinājis prezidenta Džo Baidena pieprasījumu pēc papildu finansējuma. Viņš atzīmēja, ka ASV administrācija darīs visu iespējamo, lai Ukrainai saņemtu nepieciešamo bruņojumu.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba aicinājis Rietumus paātrināt lēmumu pieņemšanu, lai turpinātu atbalstīt Kijivu karā ar Krieviju.

Kuleba intervijā telekanālam CNN norādīja, ka sagaida no Rietumiem piecus soļus, kas, viņaprāt, būtu ļoti jēgpilni un palīdzētu Ukrainai sakaut Krieviju.

"Aukstā kara laikā koalīcija, kas uzvarēja PSRS un tās sabiedrotos, pēc visa spriežot, bija daudz vājāka nekā koalīcija, kas tagad palīdz Ukrainai sakaut Krievijas agresiju," atgādināja Kuleba.

Ārlietu ministrs norādīja, ka tagad Ukrainas un tās sabiedroto kopējais iekšzemes kopprodukts (IKP) ir 21 reizi lielāks nekā Krievijas IKP un Krievijai ir ļoti maz sabiedroto, tāpēc ir pietiekami daudz resursu, lai sniegtu Ukrainai palīdzību, kas tai nepieciešama. Viņaprāt, viss, kas Rietumiem ir jādara, ir jānotic sev un savām spējām uzvarēt. Viņš uzsvēra, ka laiks ir ļoti svarīgs, jo Ukraina nevar sēdēt un gaidīt, vērojot nebeidzamas diskusijas par atbalstu Kijivai.

"Mēs aicinām visus paātrināt gaidāmos lēmumus, jo Rietumi ir pierādījuši, ka spēj aizstāvēt demokrātiju. Tas, kas ir jādara, ir jāpastiprina un jāpaātrina centieni," rezumēja Kuleba.

ASV Kongress neapstiprināja papildu finansējumu Ukrainai līdz 2023.gada beigām, tāpēc Baltais nams nevar paziņot par nākamajām militārās palīdzības paketēm. Arī Eiropas Savienība (ES) joprojām apspriež četru gadu atbalsta fonda 50 miljardu eiro apmērā apstiprināšanu Kijivai.

Iepriekš Kuleba sacīja, ka Rietumvalstis varētu spert piecus soļus, reaģējot uz Krievijas agresiju - paātrināt papildu pretgaisa aizsardzības sistēmu un munīcijas piegādi Ukrainai; nodrošināt Ukrainu ar visu veidu lidrobotiem; nodrošināt Ukrainu ar tāla darbības rādiusa raķetēm ar darbības rādiusu virs 300 kilometriem; apstiprināt iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu, lai palīdzētu Ukrainai; izolēt Krievijas diplomātus galvaspilsētās un starptautiskās organizācijās.

Kuleba arī sacīja, ka Ukraina aktīvi strādā, lai nodrošinātu turpmāku militāro atbalstu no Rietumvalstīm, un tai nav alternatīvas gadījumā, ja tas tiktu pārtraukts.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 362 280 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 780 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 6002 tankus, 11 128 bruņutransportierus, 8574 lielgabalus, 947 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 629 zenītartilērijas iekārtas, 329 lidmašīnas, 324 helikopterus, 6753 bezpilota lidaparātus, 1785 spārnotās raķetes, 23 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 11 423 automobiļus un autocisternas, kā arī 1304 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.