Placdarms Krinkos okupantiem ir lielas lamatas, raksta 'Bild'

Pašlaik Hersonas apgabala kreisajā krastā Krinku ciema apkārtni aizsargā aptuveni 300 Ukrainas karavīru. Placdarma teritorija ir aptuveni vienu kvadrātkilometru liela, raksta "Bild" analītiķis Julians Repke.

Okupanti sūta pretī jaunas un jaunas bruņutehnikas kolonnas, kas nokļūst lamatās, jo ukraiņi tās apšauda ar artilēriju no Dņepras labā krasta.

"Tas, ko krievi nesaprot vai nevēlas saprast: viņi iekrīt vienās no briesmīgākajām lamatām visa kara laikā. Ukrainas armija ap saviem drosmīgajiem karotājiem Dņepras dienvidu krastā ir radījusi necaursitamu aizsardzības vairogu. Ar kamikadzes droniem, Rietumu augstas precizitātes artilēriju un elektroniskās karadarbības līdzekļiem viņi jau gandrīz trīs mēnešus atvaira katru krievu uzbrukuma vilni," raksta Repke.

Saskaņā ar analītiķa aplēsēm kaujās pie Krinkiem iznīcinātas 153 okupantu tehnikas vienības. Savukārt Ukraina zaudējusi piecas reizes mazāk – 31 kara tehnikas vienību.

ASV bāzētā domnīca "Institute For The Study Of War" (ISW) šonedēļ jau rakstīja, ka pie Krinkiem okupanti saskaras ar nopietnam problēmām un lieliem zaudējumiem.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrain cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī citos kara noziegumos. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.