'Vagner' algotnis Krievijā par kara kritiku nogalina cilvēku. Tiesa redz vainu mīkstinošus apstākļus

Kā ziņo vietējie mediji, tiesa par slepkavas vainu mīkstinošiem apstākļiem atzinusi apsūdzētā apbalvojumus par karu Ukrainā, kā arī upura "prettiesisko uzvedību".

Kā pastāstīja pats apsūdzētais, vīrietis, ar kuru kopā viņš lietojis alkoholu, saniknojis viņu ar saviem izteikumiem par karu Ukrainā, no kurienes algotnis nesen bija atgriezies.

Saskaņā ar tiesas materiāliem varmāka savu upuri sita ar ķebli, kamēr tas salūza, tad lika lietā otru ķebli, kā arī mietu un beigās upuri piebeidza ar nazi.

Tiesā apsūdzētais uzsvēra, ka arī skaidrā prātā būtu rīkojies tieši tāpat.

Tiesu psihiatriskā komisija secināja, ka bijušais algotnis cieš no vieglas garīgās atpalicības. Savukārt viņa upuris bijis mierīgs, ar augstāko izglītību, nekad nav iesaistījies kautiņos un strādājis par jūrnieku, raksta medijs "7x7".

Slepkava 2022. gadā bija notiesāts par citu slepkavību Piejūras novadā, liecina vietējo mediju ziņas. Tomēr jau 2023. gadā viņš ar diktatora Vladimira Putina rīkojumu apžēlots.

Jau ziņots, ka Krievija karā pret Ukrainu plaši iesaista ieslodzītos, par dienestu solot atalgojumu un brīvību.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrain cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī citos kara noziegumos. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.