Svētdienas, 14. janvāra, vakarā Ukrainas spēki notriekuši Krievijas radiolokācijas un vadības lidmašīnu A-50 un bojājuši lidaparātu Il-22, vēsta Ukrainas mediji.
Vēlāk pirmdien Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs šīs ziņas apstiprināja, paziņojot par lidmašīnu iznīcināšanu.
Vispirms par notikušo paziņoja tautas deputāts Jurijs Misjagins savā "Telegram" kanālā. Viņš rakstīja, ka ap pulksten 21.00 Ukrainas spēki šāvuši pa divām lidmašīnām virs Azovas jūras – A-50 un Il-22.
Vēlāk Ukrainas brīvprātīgās armijas "Dienvidi" runasvīrs Serhijs Bratčuks apstiprināja, ka viņa avoti fiksējuši lidmašīnas A-50 pazušanu no radariem Azovas jūras rajonā, kā arī Il-22 bojāšanu.
Bratčuks uzsvēra, ka tālas darbības radiolokācijas un vadības lidmašīnas A-50 ir izgatavotas tikai aptuveni 30 eksemplāros, tāpēc šis ir ļoti vērtīgs mērķis.
Medija "RBK-Ukraina" avots Ukrainas spēkos stāsta, ka A-50 notriekta tūlīt pēc tam, kad uzsāka dežūru ap pulksten 21.10 – 21.15. Lidaparāts A-50 pārtraucis komunicēt ar taktisko aviāciju, bet Krievijas Su-30 pilots fiksējis neidentificēta gaisa kuģa aizdegšanos un krišanu.
Il-22M1 ar borta numuru 75106 sašauts Azovas jūras piekrastē arī ap pulksten 21.00. Bojātā lidmašīna devusies nosēsties uz Anapu, pilotam pieprasot evakuāciju, kā arī izsaukt mediķus un ugunsdzēsējus.
Portāls "Liga" raksta, ka tas ir Il-22M11 - gaisa vadības punkts.
A-50 palīdz okupantiem noteikt mērķu atrašanās vietas un vadīt triecienus pa tiem. Pavisam Krievijas Federācijas spēkiem ir trīs lidmašīnas A-50 un sešas A-50u, raksta UNIAN. Viena tāda lidmašīna maksā aptuveni 330 miljonus dolāru.
A-50, iespējams, notriekta ar amerikāņu pretgaisa aizsardzības sistēmu "Patriot". To savā "Telegram" kanālā raksta Mariupoles mēra padomnieks Petro Andrjuščenko. Viņš arī publicējis fotogrāfiju ar A-50 lidmašīnas nosēšanos Krasnodaras apgabala Krimskas lidostā, ko esot uzņēmusi "Mariupoles pretestība lidotāju medību ietvaros".
Atgādinām, ka viena Krievijas A-50 lidmašīna tika bojāta pērn Baltkrievijā.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrain cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī citos kara noziegumos. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
