"Pilnīgi viss brūk un jūk," tā portālam "Delfi" Krievijas komunālās infrastruktūras sabrukumu raksturo bijusī Maskavas apgabala pašvaldības deputāte Natālija Šavšukova. Šoziem Krieviju piemeklējusi vesela nelaimju virkne – vēl nepieredzēts skaits elektroenerģijas un siltumapgādes sistēmu avāriju un atslēgumu. Avāriju un atslēgumu ir tik daudz, ka notiekošo komunālajā saimniecībā savā pārziņā nācies pārņemt pašam Vladimiram Putinam. Valsts ir uz milzīgas tehnogēnās katastrofas robežas – kara, korupcijas, nekontrolētas būvniecības un varas iestāžu bezatbildības dēļ.
Salst pat raķešu palaidēji
Daudzviet Krievijā 2024. gada pirmā nedēļa iesākās, termometra stabiņam rādot zemāk par –30 grādiem. Daudzos Piemaskavas rajonos temperatūra tuvojās –40 grādu atzīmei. Šo aukstuma vilni nevar saukt par neparastu parādību, līdzīgi laikapstākļi un gaisa temperatūra bija arī 2017. gadā. Toreiz aukstuma vilnis sākās 5. janvārī un beidzās 10. janvārī. Tālajos Austrumos un Sibīrijā, kur ziemā –35 grādi ir norma, ārkārtīgi zema gaisa temperatūra ir visu janvāri.
Lielā sala dēļ Piemaskavas pilsētās (Podoļskā, Ļubercos, Himkos, Lobņā, Solņečnogorskā, Balašihā, Elektrostaļā, Narofominskā, Čehovā un Litkarinā) pazuda apkure, plīsa caurules un radiatori. Ieskatoties kartē, redzams, ka visas šīs pilsētas ieskauj Maskavu. Turklāt visās šajās pilsētās ir militārās ražotnes un izvietotas karaspēka daļas.
"Militārākā" pilsēta no tām ir Solņečnogorska, kur
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv