Krievijai sastopoties ar artilērijas šāviņu deficītu, tā izvērsusi centienus iegādāties tos ārzemēs un šo centienu ietvaros aktivizējusi sadarbību ar Ziemeļkoreju, teikts ASV Karas studiju institūta (ISW) ziņojumā.
Krievijas diktators Vladimirs Putins, tiekoties ar Ziemeļkorejas ārlietu ministri Maskavā, apliecinājis gatavību apmeklēt Ziemeļkoreju, sestdien pavēstīja Ziemeļkorejas Ārlietu ministrija.
Putins pēdējo reizi Phenjanā bija 2000. gadā, un intereses atjaunošana par saišu padziļināšanu no viņa puses, visticamāk, ir daļa no Krievijas centieniem iegādāties munīciju ārzemēs, norāda ASV domnīcas eksperti.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Vadims Skibickis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Ziemeļkoreja Krievijai no septembra līdz novembrim piegādājusi miljonu artilērijas šāviņu.
Šādu pat skaitli novembrī minēja Dienvidkorejas izlūkdienests.
"Atbilstoši mūsu aplēsēm runa ir par aptuveni miljonu šādu artilērijas šāviņu, kas ir piegādāti Krievijai. Tas it tieši tas deficīts, kas Krievijai ir šāviņu jomā un ko tā nespēj nosegt ar pašu ražošanu," sacīja Skibickis.
Krievijas militārā rūpniecība gadā spēj kopumā saražot divus miljonus 122 un 152 milimetru kalibru šāviņus, viņš norādīja.
Neraugoties uz 2023. gada pirkumiem ārzemēs, Krievijai trūka 500 000 šāviņu, un sagaidāms, ka deficīts saglabāsies arī šogad, viņš sacīja. Krievijas līderi noliedz, ka tā iegādātos munīciju Ziemeļkorejā.
Ukraina notriec lidrobotus
Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriekusi visus astoņus Krievijas trieciendronus "Shahed", kas aizvadītajā naktī tika raidīti pret mērķiem Ukrainā, pirmdienas rītā paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
Droni tika palaisti no Krievijas Krasnodaras novada.
Tie tika notriekti virs Ukrainas Hersonas, Mikolajivas, Kirovohradas un Dņipropetrovskas apgabaliem.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 376 860 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 830 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 6192 tankus, 11 489 bruņutransportierus, 8896 lielgabalus, 968 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 657 zenītartilērijas iekārtas, 331 lidmašīnu, 324 helikopterus, 6961 bezpilota lidaparātu, 1819 spārnotās raķetes, 23 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 11 891 automobili un autocisternu, kā arī 1397 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
